Es dziļi a
pbrīnoju tos cilvēkus, kuri, pat novecojot, spēj saglabāt savu neatkārtojamo vizuālo izskatu. Viņi ir ne tikai slaidi un sportiski, bet arī rūpīgi kopti, ar nevainojamu stāju un iekšēju pārliecību, kas izstaro no viņiem. Šie cilvēki iemieso eleganci un spēku, pierādot, ka skaistums un veselība ir sasniedzami jebkurā vecumā. Taču aiz šīs spožās ārienes slēpjas arī cīņas, kuras ne vienmēr ir acīmredzamas. Daži no viņiem var saskarties ar veselības problēmām, piemēram, ar laktozes nepanesību vai citām kaitēm, kas prasa rūpīgu uzmanību un piesardzību ikdienā. Šis skaistums un vitalitāte bieži nāk ar lielu apņēmību un upurēšanos, kas vēl vairāk liek apbrīnot viņu spēju izdzīvot un zelt, neskatoties uz visām grūtībām.
Laktoze ir piena rūpniecības blakusprodukts, jo īpaši siera ražošanas un nanofiltrētu laktozi nesaturošu pārtikas produktu blakusprodukts. Pašai laktozei nav lielas vērtības, taču laktozi var pārvērst daudzos citos produktos, kurus var pārdot kā produktus ar pievienoto vērtību. Daži no šiem produktiem ir laktuloze, galakto-oligosaharīds (GOS), laktitols, laktosaharoze un laktosaharoze. Laktoze ir disaharīds, kas sastāv no diviem monosaharīdiem, glikozes un galaktozes, kas dabiski sastopams daudzu zīdītāju pienā. Laktozes koncentrācija (g/100 ml) šādu zīdītāju pienā ir: govs, 3,7–5,1; bifeļi, 4,5–5,5; kaza, 3,6–4,8; cilvēks, 6,2–7,5; aitas, 3,7–4,8; kamielis, 3,3–4,8; jaks, 4,17–5,6. Dažādie laktozes diapazoni šiem zīdītājiem ir atkarīgi no sugas, ģenētikas, uztura un vides. Tā kā laktoze dabiski atrodas govs pienā, tā ir atrodama gandrīz visos piena produktos. Dažos konvencionālajos piena produktos laktozes saturs (g/100 ml) ir vājpiens, 4,3–5,7; paniņas, 3,6–5,0; krējums, 0,1; jogurts, 4,70–4,76; saldējums, 3,6–8,4.[1]
Tātad laktoze parasti ir atrodama piena produktos, piemēram, pienā, jogurtā, krējumā, sviestā, saldējumā un sierā. Tomēr laktozi var atrast arī dažās maizēs un ceptajos produktos, ēšanai gatavās brokastu pārslās, ātri pagatavojamās zupās, konditorejas izstrādājumos, cepumos, salātu mērcēs, desās, mērcē, dzērienu maisījumos un margarīnā: tā sauktā “slēptā laktoze” . Bez tam laktoze var būt paslēpta arī recepšu un bezrecepšu medikamentos. [2]
Cilvēkiem, kuriem nav pietiekami daudz fermenta laktāzes, ir grūtības sagremot piena cukuru jeb laktozi. Ja laktoze netiek pilnībā sagremota tievajās zarnās, tā nonāk resnajās zarnās, kur baktērijas to sadala, izdalot gāzes un citas vielas. Tas var izraisīt vēdera sāpes, uzpūšanos, gāzu veidošanos un caureju.[3] Lai laktoze uzsūktos, tā jāhidrolizē ar laktāzes enzīmu, kas atrodas uz tievās zarnas gļotādas virsmas. Cilvēkiem ar laktāzes deficītu laktoze netiek pareizi sagremota un nevar tikt absorbēta, paliekot neskarta resnajā zarnā, kur baktērijas to pārvērš gāzēs un īsās ķēdes taukskābēs. Fermentācijas produkti un neraudzēta laktoze var izraisīt kuņģa-zarnu trakta simptomus, kas veido laktozes nepanesību (lactose intolerance) klīnisko ainu. Pētījumi liecina, ka parasti ir nepieciešami aptuveni 10 g laktozes dienā, lai izraisītu ievērojamus simptomus lielākajai daļai cilvēku, kuriem trūkst enzīma laktāzes. Medikamentos parasti ir 1 g laktozes vienā kapsulā vai tabletē, tādēļ maz ticams, ka medikamenti var izraisīt nozīmīgus ar laktozi saistītus simptomus pacientiem ar laktāzes deficītu.[4]
Laktozes nepanesība ir slimība, ko raksturo gremošanas simptomi: vēdera uzpūšanās, caureja un gāzu veidošanās pēc laktozi saturošu pārtikas produktu vai dzērienu lietošanas. Laktozes malabsorbcija ir galvenais kuņģa-zarnu trakta simptomu cēlonis laktozes nepanesības slimniekiem. Laktozes malabsorbcija ir stāvoklis, kad tievā zarnā nevar sagremot vai sadalīt visu laktozi, ko cilvēki ēd vai dzer. Taču ne visiem cilvēkiem, kam ir laktozes malabsorbcija, pēc laktozes lietošanas ir gremošanas simptomi. Tikai cilvēkiem ar simptomiem ir laktozes nepanesība. Pētījuma atklājās, ka laktozes nepanesība visā pasaulē ir dažāda. Āfrikā un Āzijā lielākajai daļai cilvēku ir laktozes malabsorbcija. Ziemeļeiropā daudziem cilvēkiem ir gēns, kas palīdz sagremot laktozi, ar retāku laktozes malabsorbcijas sindromu. Amerikas Savienotajās Valstīs gandrīz vienai trešdaļai iedzīvotāju ir laktozes malabsorbcija.[5]
Laktozes nepanesības ārstēšana ir viegla. Respektīvi, tiem cilvēkiem, kuriem ir simptomi, ir jāievēro īslaicīgu bezlaktozes diētu, līdz tiks izārstēta cēloņsakarība. Ir ierasts panest nelielus laktozes daudzumus, kas varētu darboties kā prebiotika, veicinot fizioloģiskāku mikrobiotu un tādējādi ātrāku zarnu atjaunošanos. Stingra diēta bez piena produktiem var izraisīt nepietiekamu kalcija, fosfora un D vitamīna uzņemšanu, kā rezultātā pasliktināsies kaulu minerālais blīvums, tāpēc pacientiem ar laktozes nepanesību tiek veicināta ar kalciju bagātu pārtikas produktu lietošana, kā arī dažādu pasākumu pieņemšana, lai nodrošinātu atbilstošu piena produktu uzņemšanu. Starp nefarmakoloģiskiem pasākumiem ir piena uzņemšana kopā ar citiem pārtikas produktiem, īpaši tiem, kuriem ir augstāks tauku saturs un/vai augstāka osmolaritāte, kas palēnina kuņģa iztukšošanos, dienas piena daudzuma sadalīšana dažādās dienas ēdienreizēs un raudzētu un nogatavinātu piena produktu, piemēram, jogurta un siera, patēriņš. Tāpat ir pieejama enzīmu aizstājterapija ar eksogēnu laktāzi, ko var pievienot pienam šķidrā veidā pirms lietošanas vai lietot cietā veidā (kapsulas vai tabletes) kopā ar cietiem laktozi bagātiem produktiem.[6]
[1] Schulz, P., Rizvi, S. Hydrolysis of Lactose in Milk: Current Status and Future Products. Food Reviews International. 2023, Vol. 39 Issue 5, p2875-2894. 20p. DOI: 10.1080/87559129.2021.1983590.
[2] Facion, M.S., Raspini, B., Pivari, F., Dogliotti, E., Cena, H. Nutritional management of lactose intolerance: the importance of diet and food labelling. Journal of Translational Medicine. 6/26/2020, Vol. 18 Issue 1, p1-9. 9p. DOI: 10.1186/s12967-020-02429-2.
[3] Achurra, A., Zamalloa, T., Uskola, A. What happens in your body when you have lactose intolerance? Science Activities. 2023, Vol. 60 Issue 2, p58-65. 8p. DOI: 10.1080/00368121.2023.2168243.
[4] Figueiredo, A., Auxtero, M.D., Santo, M., Casimiro, A., Costa, I.M. Risks of dairy derived excipients in medications for lactose intolerant and cow milk protein allergic patients. Scientific reports [Sci Rep], ISSN: 2045-2322, 2024 Jul 07; Vol. 14 (1), pp. 15631
[5] Alzahrani, M.A., AlGhrab, S.K., Althwabi, M.Y., Sudan, A.A., Jurays, N.S., Alalyani, F.A., Bin Fudhayl, B.A., Alfahadi, M.A., Asiri, Y.M., Alshahrani, A.S. Awareness of Lactose Intolerance Disorder in Saudi Arabia Population. Journal of Family Medicine & Primary Care. Jun2022, Vol. 11 Issue 6, p3118-3124. 7p. DOI: 10.4103/jfmpc.jfmpc_2247_21.
[6] Saborido, R., Leis, R. El yogur y recomendaciones dietéticas en la intolerancia a la lactosa. Nutricion hospitalaria [Nutr Hosp], ISSN: 1699-5198, 2018 Sep 07; Vol. 35 (Spec No6), pp. 45-48
© Studiju darbi 2024