Aiz loga viss kļuvis balts, tāpēc ir jau manāma Ziemassvētku sajūta. Tieši šī iemesla dēļ vēlējos aprakstīt kāda Ziemassvētku atribūta vēsturi. Ilgi meklēju Ebsho datu bāzē informāciju par Ziemassvētku vēsturi, līdz atdūros pret Vaugana (Vaughan) Dona 2023. gada zinātnisko publikāciju par Ziemassvētku egli un nolēmu iztulkot šo publikāciju.
BALTAIS NAMS ir piedzīvojis daudzas pirmās Ziemassvētku svinēšanas, dažkārt izveidojot svētku tradīcijas, kas izplatījās visā valstī.[1] Domāju, ka nevienam nav jāskaidro, kas ir BALTAIS NAMS, taču gadījumā, ja kāds nezina, kas ir BALATAIS NAMS, es nedaudz aprakstīšu to.
BALTAIS NAMS 200 gadus ir bijis prezidentūras, ASV valdības un amerikāņu tautas simbols. Tās vēsture un valsts galvaspilsētas vēsture aizsākās, kad prezidents Džordžs Vašingtons (George Washington) 1790. gada decembrī parakstīja Kongresa aktu, kurā tika paziņots, ka federālā valdība dzīvos apgabalā, kas “ne vairāk kā desmit jūdzes kvadrātā… pie Potomakas (Potomac) upes. Prezidents Vašingtons kopā ar pilsētplānotāju Pjēru L’Enfantu (Pierre L’Enfant) izvēlējās vietu jaunajai rezidencei, kas tagad ir Pensilvānijas avēnija 1600. Sākoties jaunajai federālajai pilsētai, tika rīkots konkurss, lai atrastu “Prezidenta nama” celtnieku. Tika iesniegti deviņi priekšlikumi, un īru izcelsmes arhitekts Džeimss Hobans (James Hoban) ieguva zelta medaļu par savu praktisko un izskatīgo dizainu.[2]
Celtniecība sākās, kad 1792. gada oktobrī, kad tika likts pirmais stūrakmens. Lai gan prezidents Vašingtons pārraudzīja mājas celtniecību, viņš nekad tajā nav dzīvojis. Tikai 1800. gadā, kad Baltais nams bija gandrīz pabeigts, tā pirmie iedzīvotāji — prezidents Džons Adamss (John Adams) un viņa sieva Ebigeila — tajā ievācās. Kopš tā laika katrs prezidents ir veicis savas izmaiņas un papildinājumus. Galu galā Baltais nams ir kļuvis par prezidentu privātmāju. Tā ir arī vienīgā valsts vadītāja privātā rezidence, kas ir pieejama sabiedrībai bez maksas.[3]
1889. gadā Bendžamins Harisons (Benjamin Harrison) kļuva par pirmo prezidentu, kurš Baltajā namā uzstādīja svētku koku ģimenes, personāla un apmeklētāju priekam. Piecus gadus vēlāk Grovers Klīvlends (Grover Cleveland) dekoratīvās sveces, ko tradicionāli izmantoja Baltā nama koka apgaismošanai, aizstāja ar elektrisko lampiņu virkni — jauninājumu, kas kļuva iespējams, Baltajā namā 1891. gadā ieviešot elektrību. Sabiedrība to pamanīja, un pēc neilga laika ģimenes Ziemassvētku eglītes visā valstī tika izrotātas līdzīgi.
1. Vaughan, D. O Christmas tree. Saturday Evening Post. Nov/Dec2023, Vol. 295 Issue 6, p70-72. 2p.
2. https://clintonwhitehouse4.archives.gov/WH/glimpse/top.html
3. Turpat
© Studiju darbi 2023