2023. gada septembrī studiju ietvarā es veicu pētījumu par krievu tautības Latvijas pilsoņu politisko uzvedību, jo esmu saskārusies tieši krievu tautības iedzīvotāju nejauko uzvedību pret latviešiem un citu tautību iedzīvotājiem, konkrētāk ukraiņiem. Pētījumā piedalījās 181 respondents, taču četri no respondentiem izpaudās, kā vien mācēja, tādēļ kopumā tika analizētas 177 respondentu aptaujas. Aptauja, kas sastāvēja no 8 jautājumiem, tika sastādīta latviešu un krievu valodās.
Pētījumā piedalījās respondenti no 18 līdz 87 gadiem – 64,4% sieviešu un 35,6% vīriešu. Visvairāk respondentu ir sievietes vecumā no 26 līdz 34 gadi (67,2%). Vismazāk ir vīriešu virs 65 gadi (18,2%). Vidējais respondentu vecums ir 32,3 gadi. No visiem respondentiem 75% (135) respondenti ir krievu tautības Latvijas pilsoņi, kas ir aptaujas mērķauditorija. Savā ģimenē un ikdienas dzīvē 40,% (55) respondentu lieto krievu valodu. 30,4% (41) respondentu ikdienā runā gan latviešu, gan krievu valodās. 20% (27) krievu tautības Latvijas pilsoņi ikdienā runā tikai latviešu valodā. Savukārt, 8,9% (12) krievu tautības Latvijas pilsoņi apgalvo, ka ne tikai runā latviešu un krievu valodā, bet arī angļu valodā.
Viena no Latvijas pilsoņa priekšrocībām ir dalība vēlēšanas, kas ir viens no demokrātiskas sabiedrības elementiem, kas ļauj Latvijas iedzīvotājiem piedalīties lēmumu pieņemšanā un ietekmēt valsts politiku. Tādējādi aktīvi iesaistās valsts attīstībā. Tādēļ ne mazāk ir svarīga attieksme pret vēlēšanām, kas veido Latvijas pilsoņu turpmāko politisko uzvedību. Līdz ar to darba autore jautāja, kas viņuprāt ir dalība vēlēšanās, aicinot atzīmēt vienu no četrām atbildēm. 31,1% (42) krievu tautības Latvijas pilsoņu uzskata, ka dalība vēlēšanās ir tukša laika šķiešana. 45,9% (62) krievu tautības Latvijas pilsoņi domā, ka dalība vēlēšanās ir katra pilsoņa pienākums. Savukārt, 23,0% (31) Latvijas pilsoņi apgalvo, ka tā ir iespēja paust savu viedokli.
Ņemot vērā iepriekšējās atbildes, darba autore krievu tautības Latvijas pilsoņiem jautāja par to, kādās vēlēšanās viņi ir piedalījušies pēdējā laikā. Uz šo jautājumu respondenti varēja atbildēt ar vairāk kā vienu atbildi. Aptaujas rezultāti liecina, ka 90 krievu tautības Latvijas pilsoņu atbildē liecina, ka viņi piedalījās 14. Saeimas vēlēšanās, 52 atbildēs – 2021. gada Pašvaldību vēlēšanās un 29 atbildēs – 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Savukārt, 14,8% (20) krievu tautības Latvijas pilsoņi nav piedalījušies nevienās no dotajām vēlēšanām, kas liecina par viņu politisko neaktivitāti. Šie pilsoņi ir mazāk ieinteresēti vai gatavi ieguldīt mazāk pūļu politiskajā darbībā. Tādēļ tieši šiem pilsoņiem ir jāmaina pilsoniskā domāšana un jāveicina iesaistīšanos politikā.
Pēdējā jautājumā darba autore aicināja krievu tautības Latvijas pilsoņus atzīmēt, kādos mītiņos vai piketos viņi ir piedalījušies pēdējā gada laikā. 91,8% (124) krievu tautības Latvijas pilsoņi nav piedalījušies nevienā mītiņā un piketā, kas liecina par pilsoņu negatīvu politisko uzvedību. Iemesli, kādēļ pilsoņi nepiedalās piketos vai mītiņos ir dažādi, piemēram, neizpratne par konkrētiem politiskiem jautājumiem vai protesta mērķiem, bailes no iespējamām sekām vai konfrontācijas ar varas iestādēm, nepieciešamība koncentrēties uz ikdienas dzīvi un darbu, kas var attaisnot politiskās neaktivitātes izvēli, uzticība citiem politiskiem vai sociālajiem procesiem un instrumentiem. Tikai 8,1% (11) krievu tautības Latvijas pilsoņu pēdējā gada laikā ir piedalījušies kādā no piketiem vai mītiņiem.
Pēc aptaujas rezultātu apkopošanas var secināt, ka krievu tautības Latvijas pilsoņu politiskā uzvedība ir pasīva, jo, lai arī lielākā daļa piedalās vēlēšanās, taču diezgan liels skaits pilsoņu nepiedalās nemaz vēlēšanās, kas ir būtisks rādītājs, kas norāda uz šīs sabiedrības grupas politisko neaktivitāti. Tādēļ ir svarīgi veikt citus pētījumus, kādēļ viņi nepiedalās vēlēšanās un kas viņus attur no dalībām tajās. Tas pats attiecas uz politisko uzvedību attiecībā un viedokļa izteikšanu, piedaloties mītiņos un piketos.
© Studiju darbi 2024