Vakar dēls pienāca pie manis. Viņš bija ģērbies vienās biksēs. Bez krekla. Es iesaucos: “Re, kur tev dzimumzīme!”. Tā bija maza, brūna dzimumzīmīte pie paduses. Tad viņš man pajautāja: “Ko tā nozīmē? Kāpēc tās ir?” Es aizdomājos. Man radās interese, jo man to ir neskaitāmi daudz.
Jāatzīst, ka angļu valodā dzimumzīmes sauc par nevi, mole un birthmark, tādēļ informāciju meklēju, ņemot vērā visus trīs vārdiņus.
Daudzi pagātnes zinātnieki ticēja, ka dzimumzīmes ir saistītas ar reinkarnāciju. Viens no viņiem ir psihiatrs Ian Stevenson (1918-2007). To ir grūti izskaidrot, taču tagadējais vecāks zināja, kur atrodas zīme vai ievainojums, kas palicis uz iepriekšējā ķermeņa (līķa), un tad kaut kādā veidā veicināja šī nospieduma pārnešanu uz augli, kā rezultātā “jaunajā” ķermenī parādījās dzimumzīme. Šis process var nozīmēt arī to, ka pastāv aktīva rīcības spēja (“dvēsele”, “gars”, “prāts”), kas darbojas nedabiskā sfērā, pirms izpaužas atdzimtā stāvoklī.[1]
Kultūrās, kurās tic reinkarnācijai, cilvēki bieži uzskata, ka dzimumzīmēm un iedzimtiem defektiem ir saikne starp bērnu un mirušu personu. Dažās Āzijas valstīs mirstoša vai miruša cilvēka ķermeni reizēm apzīmē ar zīmi, uzskatot, ka, kad persona atdzims, bērnam būs dzimumzīme, kas atbilst ķermenī veiktajai zīmei. Persona, kas apzīmē ķermeni, bieži skaita lūgšanu, lai mirstošais cilvēks paņemtu zīmi līdzi uz atdzimušo ķermeni. Stīvensons (1997) ieviesa terminu “eksperimentālās dzimumzīmes”, lai aprakstītu šo praksi, ziņojot, ka tā ir plaši izplatīta Āzijā, visvieglāk gadījumus atrodot Taizemē un Mjanmā (Birmā). Lai gan Stīvensons bija pirmais, kurš apkopojis un ziņojis par šādiem gadījumiem, vairāki antropologi un citi rakstnieki, kas pētījuši Āzijas kultūras, jau agrāk pievērsa uzmanību šiem gadījumiem, reizēm minot tikai individuālus gadījumus.[2]
Ja tic šim viedoklim, tad to var izskaidrot par tiem cilvēkiem, kuriem ir maz dzimumzīmju, taču man to ir neizsakāmi daudz. Būtībā dzimumzīmes attīstās, kad pigmentu veidojošās šūnas (melanocīti) aug kopās. Tiem ir plašs krāsu klāsts, bet pārsvarā tie ir brūni. Dzimumzīmes parasti parādās pirmajos 20 gados, taču tie var parādīties arī vēlāk. Tās regulāri jāpārbauda, vai nav dzimumzīmju izmaiņas. Ja pamana jaunu dzimumzīmi vai izmaiņas esošajā dzimumzīmē (izmērs, krāsa, forma, sajūta) vai ja tas dedzina, asiņo vai niez, pēc iespējas ātrāk jāsazinās ar ārstu vai dermatologu.
Kas attiecas uz ādas zīmēm (medicīnā pazīstamas kā akrohordoni), lai gan tie var izskatīties slikti, tie ir nekaitīgi. Tās parasti parādās vietās, kur kādu laiku āda ir berzējusies pret ādu, rotaslietām vai apģērbu, tāpēc tās parasti parādās vienā vai vairākās no šīm vietām: krūtīs, plakstiņos, cirkšņos, kakla krokās un padusēs.[3]
Tātad dzimumzīmes parasti ir redzamas dzimšanas brīdī vai pēc tam. Galvenokārt dzimumzīmes tika iedalītas divās kategorijās – asinsvadu dzimumzīmes: (bieži sarkanas, rozā, violetas), ko izraisa patoloģiski asinsvadi ādā vai zem tās. Pigmentētas dzimumzīmes; (parasti brūnas), ko izraisa pigmenta šūnas, kas tālāk sadalītas epidermas dzimumzīmēs un melanocītu dzimumzīmēs. Tas parādās jaundzimušajiem gandrīz ar nelielu līdz lielāko ādas apkārtmēru.[4]
Dzimumzīmes ķermenī atrodas dzimšanas brīdī vai rodas pirmajās dzīves nedēļās. To izmēri ir dažādi, sākot no maziem, vidējiem līdz ļoti lieliem vai milzīgiem (diametrs vairāk nekā 20 cm). Milzīgas iedzimtas dzimumzīmes ir aptuveni 1 no 20 000–50 000 jaundzimušajiem. Literatūrā ir konstatēts, ka pacientiem ar milzīgām dzimumzīmēm ir paaugstināts melanomas attīstības risks.[5]
Iegūtās dzimumzīmes ir labdabīgi proliferatīvi vienotu melanocītu bojājumi, kas rodas uz ādas pēc dzimšanas. Sākotnēji tie atrodas intradermālā-epidermālā savienojuma vietā un laika gaitā mēdz migrēt dermā, lēnām simetriski palielināties, stabilizēties un regresēt ar sekojošām morfoloģiskām izmaiņām. Iegūtās dzimumzīmes ir ļoti izplatītas. Dzimumzīmju skaits palielinās no bērnības līdz pusmūžam, lielākā daļa attīstās otrajā un trešajā desmitgadē un pēc tam pakāpeniski samazinās. Iegūto dzimuzīmju izplatība atšķiras atkarībā no etniskās piederības. To izplatība ir zema tumšādainiem cilvēkiem un augstāka dzimumzīmju izplatība ir cilvēkiem ar gaišāku ādu. UV starojuma iedarbība uz vidi ir būtisks faktors, kas izraisa dzimumzīmju attīstību.[6] Jo īpaši saules iedarbība pirms 20 gadu vecuma ir svarīga dzimumzīmju attīstībai.[7]
Ādas pigmentācija, kas norāda uz to, cik daudz melanīna organisms ģenerē, nosaka ādas krāsu. Divus galvenos melanīna veidus, eumelanīnu un feomelanīnu, ražo melanocīti ādas epidermas slānī. Feomelanīns izraisa gaišākus ādas toņus, savukārt, eumelanīns ir atbildīgs par tumšākiem ādas toņiem. Ādu no saules apdegumiem pasargā tumši brūnais pigments eumelanīns, kas absorbē saules UV starus. Tumšāki ādas toņi ir saistīti ar augstāku eumelanīna līmeni, savukārt, gaišāki ādas toņi ir saistīti ar zemāku līmeni. Eumelanīna spēja novērst ādas vēzi ir viena no tā papildu priekšrocībām. Pētījumi liecina, ka cilvēkiem ar augstāku eumelanīna līmeni ir mazāka iespēja saslimt ar ādas vēzi nekā cilvēkiem ar zemāku līmeni. Absorbējot saules siltumu un uzturot ķermeni vēsu, eumelanīns arī palīdz regulēt ķermeņa temperatūru. Ādas pigmentācija ir izplatīts stāvoklis, ko var izraisīt dažādi faktori. Galvenie ādas pigmentācijas cēloņi ir ģenētika, saules iedarbība un noteiktas zāles.[8]
Izpētot dzimumzīmju veidošanos, varu dēlam droši teikt, ka dzimumzīmes rodas no pigmenta, kas ir ādā, ko ģenerē melanīns, kas sastāv no melanīna šūnām jeb pigmenta šūnām, kas atrodas epidermas slānī. Dzimumzīmju izplatība mazāk ir tumšādainiem cilvēkiem un augstāka dzimumzīmju izplatība ir cilvēkiem ar gaišāku ādu. Taču pastāv mīts, ka dzimumzīmes rodas arī no reinkarnācijas.
[1] Olesen, T. Reincarnation Research: I. An Old Idea Re-Examined with New Methods in the 21st Century. Australian Journal of Parapsychology. Dec2020, Vol. 20 Issue 2, p139-160. 22p.
[2] Tucker, J., Jürgen Keil, H.H. Experimental Birthmarks: New Cases of an Asian Practice. Journal of Scientific Exploration. Summer2013, Vol. 27 Issue 2, p269-282. 14p.
[3] Oldman, H. Moles and Skin Tags. Saturday Evening Post. Sep/Oct2023, Vol. 295 Issue 5, p60-60. 1/3p
[4] Ahmed Asim, S., Maryum, H., Shukar-ud-din, S., Dr. Jamalvi, W., Aurangzeb, M. Common birth marks. Professional Medical Journal. 2015, Vol. 22 Issue 9, p1208-1211. 4p. DOI: 10.17957/TPMJ/15.2842.
[5] Fijałkowska, M., Nejc, D., Antoszewski, B. A case of two foci of primary melanoma with metastasis to the skin in giant congenital melanocytic nevi. Postepy dermatologii i alergologii [Postepy Dermatol Alergol], ISSN: 1642-395X, 2021 Oct; Vol. 38 (5), pp. 901-902
[6] Muradia, I., Khunger, N., Yadav, A.K. A Clinical, Dermoscopic, and Histopathological Analysis of Common Acquired Melanocytic Nevi in Skin of Color. The Journal of clinical and aesthetic dermatology [J Clin Aesthet Dermatol], ISSN: 1941-2789, 2022 Oct; Vol. 15 (10), pp. 41-51
[7] Zhao, C., Hemminki, K., Snellman, E., Jansen, C. Ultraviolet Photoproduct Levels in Melanocytic Nevi and Surrounding Epidermis in Human Skin In Situ. Journal of Investigative Dermatology. VOLUME 118, ISSUE 1, P180-184, JANUARY 2002, DOI:https://doi.org/10.1046/j.0022-202x.2001.01654.x
[8] Thawabteh, A.M., Jibreen, A., Karaman, D., Thawabteh, A., Karaman, R. Skin Pigmentation Types, Causes and Treatment—A Review. Molecules 2023, 28, 4839. https://doi.org/10.3390/ molecules28124839
© Studiju darbi 2024