Izrādās, ka mobings ir izplatīta parādība ne tikai izglītības iestādēs, bet arī citās iestādēs, kurās ir nodarbināti strādnieki. Pēc definīcijas mobings ir sistemātisks sliktas izturēšanās veids, kas notiek atkārtoti un regulāri laika gaitā, kā rezultātā mobinga upurim ir grūtības sevi aizstāvēt iesaistīto pušu vara nelīdzsvarotības dēļ. Mobingu atšķir no sliktas izturēšanās, piemēram, bezkaunības, ļaunprātīgas uzraudzības un sociālās iedragāšanas, ar tā noturīgo un biežo iebiedēšanas raksturu.[1] Terminu mobings visbiežāk izmanto Eiropā, taču, lai raksturotu līdzvērtīgu darbību kopumu, ASV izmanto terminu bullying, kas, burtiski tulkojot no angļu valodas, nozīmē iebiedēšanu.[2]
Vēsturiski vārds mobings ir celies no angļu valodas vārda mob, kas nozīmē nelikumīgi saistīts ar pūli un pārmērīgu vardarbību. Jēdzienu mobings pirmo reizi izmantoja austrāliešu zinātnieks K. Lorenss (Lorenz) 19.gadsimtā, lai raksturotu putnu uzvedību, kas lido uz uzbrucēju ar motīvu aizsargāt savu ligzdu. Lietojot šo vārdu, Lorenss mērķis bija aprakstīt dzīvnieku uzvedību, lai nolaupītu svešu dzīvnieku vai medītu ienaidnieku. Taču mūsdienu mobinga definīcija pieder zviedru psihologam H. Leimanam (Leymann). Pēc Leimana domām, mobings ir sava veida psiholoģisks terors, ko viens vai vairāki cilvēki pielieto citai personai, izmantojot sistemātisku naidīgu un amorālu uzvedību.[3]
Praksē pastāv trīs pamata mobingi veidi:
- pasīvais vai netiešais – darbinieka apzināta ignorēšana, pieļaujot citu darbinieku uzmākšanos un nomācošu uzvedību, sociālā izolācija, tenkošana un baumu izplatīšana.[4]
- aktīvais vai tiešais – darbinieks tiek pakļauts tādai uzvedībai kā uzmākšanās, psiholoģisks spiediens, draudi, iebiedēšana, apvainojums, liela darba slodze no vadītāja vai kolēģu puses (pazemošana, kliegšana un verbāli draudi.[5]
- sendviču mobings – notiek no abām pusēm, tas ir., gan horizontāli, gan vertikāli. Šāda veida attīstību lielā mērā nosaka tas, ka vertikāla mobinga puse, ka likums, meklē sociālo atbalstu komandā. Rezultātā šis atbalsts noslāņojas grupās un daļa komandas sāk nodarboties ar horizontālo mobingu. Šiem cilvēkiem ir subjektīvi iemesli uzskatīt darbinieku, kurš ir pakļauts spiedienam, par nepiederošu komandai, pat ja viņš ar viņiem ir strādājis vairāk nekā desmit gadu.[6]
Interesanti, ka sievietes mēdz būt vairāk pakļautas mobingam nekā vīrieši. Mobingam biežāk tiek pakļautas arī tādas profesiju grupas kā medicīnas māsas un citi veselības aprūpes darbinieki, taksometru un autobusu vadītāji, kasieri un drošības darbinieki.[7]
Tā, piemēram, Turcijā veikts pētījums, kurā tika pētīta vardarbība Turcijas Giresunas (Giresun) provinces slimnīcās. Pētījuma piedalījās 890 māsas, kuras strādā četrās provinces slimnīcās. Pētījumā atklājās, ka lielākā daļa (62,5%) slimnīcas personāla nepiedzīvo mobingu, taču to ir piedzīvojis aptuveno trešā daļa (37,5% (324)) no pētījuma dalībniekiem, respektīvi, veselības aprūpes speciālisti. Pētījums tika veikts 2021.gada aprīlī un maijā. Pētījumā piedalījās veselības aprūpes speciālisti no 19 līdz 60 gadiem. 88,1% no visiem pētījuma dalībniekiem bija sievietes. Veselības aprūpes speciālisti slimnīcās aptver visu personālu gan vadītājus, gan māsas un māsas palīgus, gan citi slimnīcā strādājošie. Vairāk nekā pusei (60,8%) pētījuma dalībnieku darba pieredze veselības aprūpē ir mazāk nekā 11 gadi, attiecīgi 39,2% ir vairāk nekā 11 gadi. Pētījums rāda, ka visbiežāk Turcijas veselības aprūpes personāls, kurš ir jebkad piedzīvojis mobingu, 14,2%, visbiežāk, taču saistībā ar to neko nedarīja, pastāstīja kolēģiem (14,2%) vai ziņoja savai vadībai (14,5%). No 324 veselības aprūpes specialistiem, kuri ir piedzīvojuši mobingu, Giresunas provincē mobingu piedzīvo no slimnīcas vadības (58,3%) puses.[8]
[1] Tuckey, M., Li, Y., Neall, A., Chen, P., Dollard, M., McLinton, S., Rogers, A., Mattiske, J. Workplace Bullying as an Organizational Problem: Spotlight on People Management Practices. Journal of Occupational Health Psychology, 2022, Vol 27(6), pp. 544-565
[2] Karakas, S.A., Okanli, A. The Effect of Assertiveness Training on the Mobbing That Nurses Experience. Workplace Health & Safety, 2015, 63(10): 446-451. 6p.
[3] Demirören, B., Şimşek, H. The mediating role of employee performance in the relationship between mobbing perception and flight safety culture. Beykoz Akademi Dergisi. 2021, Vol. 9 Issue 2, p192-209. 18p. DOI: 10.14514/BYK.m.26515393.2021.9/2.192-209.
[4] Özsungur, F. The Effects of Mobbing in the Workplace on Service Innovation Performance: The Mediating Role of Boreout. Journal of Business Research-Turk / Isletme Arastirmalari Dergisi. 2020, Vol. 12 Issue 1, p28-42. 15p. DOI: 10.20491/isarder.2020.826.
[5] Trépanier, S.G., Peterson, C., Ménard, J., Notelaers, G. When Does Exposure to Daily Negative Acts Frustrate Employees’ Psychological Needs? A Within-Person Approach. Journal of Occupational Health Psychology.2020, https://doi.org/10.1037/ocp0000338
[6] Babanov, S.A. Mobbing as a destructive professiogenesis. Meditsinskaya Sestra. 2018, 20 (6): 19–23. doi.org/10.29296/25879979-2018-07-04
[7] Ulaş, H., Afşaroğlu, H., Binbay, İ. T. Workplace Mobbing as a Psychosocial Stress and Its Relationship to General Psychopathology and Psychotic Experiences Among Working Women in a University Hospital. Turkish Journal of Psychiatry. 2018,Vol. 29 Issue 2, p1-7. 7p. DOI: 10.5080/u20523.
[8] Çam, H., Ustuner Top, F. Workplace violence against nurses working in the public hospitals in Giresun, Turkey: Prevalence, risk factors, and quality of life consequences. Perspectives in Psychiatric Care.2022, Vol. 58 Issue 4, p1701-1711. 11p. DOI: 10.1111/ppc.12978.
© Studiju darbi 2023