Nedaudz vairāk kā desmit gadus atpakaļ viena paziņa saslima ar cerebrālo infarktu. Kopš tā laika viņa izjuta miega traucējumus. Šie miega traucējumi pastiprinās vasarā, kad viņa līdz pat rītam nevar aizmigt. Pēc cerebrālā infarkta viņa nēsā pie sirds piestiprinātu stimulatoru, kas ik pēc laika ir jāmaina, jo tam beidzas baterija. Pēc pēdējās baterijas maiņas paziņa devās pie psihiatra, lai iespējams novērstu miega traucējumus. Psihiatrs iepazinās ar paziņas slimības vēsturi un konstatēja, ka miega traucējumi viņai ir no cerebrālā infarkta. Tādēļ es nolēmu nedaudz izpētīt šo slimību.
Kopš Tomass Viliss (Thomas Willis) 1662. gadā aprakstīja smadzeņu artēriju aplis (cerebral arterial circle) “circulus arteriosus cerebri” (Villisa aplis), ir ziņots par daudzām anatomiskām variācijām. Pedžets (Padget, 1948) ierosināja, ka smadzeņu artēriju aplis un tā atzaru pastāvīgā izcelsme ir pilnībā izveidota 6 līdz 7 nedēļās no aplēstā gestācijas vecuma (gestational age),[1] kas pazīstams arī kā menstruālais vecums, attiecas uz augļa vecumu, kas aprēķināts no mātes pēdējo menstruāciju pirmās dienas.[2] Tomēr tā dēļ var rasties komponentu asinsvadu diametra izmaiņas, no kurām viena no galvenajām atšķirībām starp smadzeņu artēriju apļa augļa un pieaugušā formām, ir aizmugures savienojošās artērijas izmērs attiecībā pret aizmugurējo smadzeņu artēriju.[3]
Smadzeņu artēriju aplis nodrošina smadzenēm uzturu, kas ir ļoti svarīgs smadzenēm. Smadzenes apgādā divas iekšējās miega artērijas un divi skriemeļi-artērijas, kas veido kompleksu anastomozi (complex anastomosis) (smadzeņu artēriju apli) uz smadzeņu pamatnes. Kopumā iekšējās miega artērijas un no tām izplūstošie asinsvadi apgādā priekšējās smadzenes, izņemot smadzeņu puslodes pakauša daivu un mugurkaula artērijas, un to atzari apgādā pakauša daivu, smadzeņu stumbru un smadzenītes. Šis aplis neļauj smadzenēm ietekmēt asinsspiediena atšķirības, samazinot asins spiediena atšķirības, kas smadzenēs nonāk no dažādiem asinsvadiem.[4] Tādēļ arī paziņai ir miega traucējumi jeb tā saucamā miega apnoja (bezmiegs).
Miega apnoja, ko raksturo atkārtota augšējo elpceļu obstrukcija miega laikā, kas izraisa pilnīgu gaisa plūsmas pārtraukšanu (apnoja) vai samazināšanos (hiperpnoja), notiek neatkarīgi no nepārtrauktas ventilācijas piepūles. Pirms izbeigšanas šie notikumi izraisa asins skābekļa piesātinājuma samazināšanos un ar to saistīto oglekļa dioksīda līmeņa paaugstināšanos ilgāku notikumu laikā. Pirms apnojas izbeigšanās bieži notiek uzbudinājums, kas izraisa miega fragmentāciju un simpātiskās nervu sistēmas aktivizēšanos. Tiek pieņemts, ka pirmais ir saistīts ar neirokognitīvām sekām, bet pēdējais izraisa sirds un asinsvadu disfunkciju. Šis process tiek identificēts kā iespējamais cēlonis dienas miegainībai un sirds un asinsvadu veselības un funkcionēšanas problēmām, kas novērotas šīm personām.[5]
Sirds un asinsvadu sistēmas fizioloģiskās izmaiņas, kas saistītas ar miegu, var būt galvenā nozīme insulta etioloģijā un sākumā. Daudzi miega traucējumi, piemēram, nemierīgo kāju sindroms, periodiskas ekstremitāšu kustības miega laikā, bezmiegs, miega traucējumi, pārmērīga miegainība dienas laikā un diennakts anomālijas, tiek bieži diagnosticētas pacientiem, kuri pārcietuši insultu[6] jeb akūtu cerebrālu infarktu.
Akūts cerebrāls infarkts (acute cerebral infarction) ir viena no klīnikā visbiežāk sastopamajām cerebrovaskulārajām slimībām. Akūtam cerebrālajam infarktam raksturīgs ātrs sākums. Bez savlaicīgas diagnostikas un ārstēšanas tas var izraisīt ekstremitāšu disfunkciju un pat nāvi slimības rašanās un attīstības dēļ.[7] Akūts cerebrāls infarkts tiek dēvēts arī par akūtu išēmisku insultu (acute Ischemic Stroke).[8] Akūts progresējošs cerebrāls infarkts, kam raksturīga pēkšņa hemiparēze (muskuļu vājums, kas skar vienu ķermeņa pusi, piemēram, kreiso roku un kreiso kāju),[9] afāzija (traucējumi, kuru rezultātā cilvēks nav spējīgs sazināties. Afāzija var ietekmēt spēju runāt, rakstīt un uztvert valodu kā mutiski, tā rakstiski),[10] reibonis, galvassāpes, slikta dūša un vemšana, līka mute un samaņas zaudēšana, ir smadzeņu infarkta apakštips, kurā pacientiem nepārtraukti progresē neiroloģiski traucējumi 6-7 gadu laikā pēc slimības dienas sākuma, neskatoties uz saņemto medicīnisko iejaukšanos. Tas var izraisīt ilgstošus pacienta smadzeņu bojājumus, izraisot tādus simptomus kā hemiplēģija (paralīze) un patoloģiska runas funkcija.[11]
Akūts cerebrālais infarkts rodas, ja ir smadzeņu artērijas tromboze (cerebral artery thrombosis) vai emboliska oklūzija (embolic occlusion),[12] kas izraisa fokālu akūtu smadzeņu mazspēju.[13] Tā ārstēšana ietver savlaicīgu nosprostoto asinsvadu bagarēšanu un skābekļa un asins piegādes atjaunošanu infarkta zonā.[14] Citiem vārdiem sakot, akūts cerebrāls infarkts rodas, kad pēkšņi tiek pārtraukta asins piegāde smadzenēm, izraisot smadzeņu audu nekrozi.[15] Viens no cerebrālā infarkta cēloņiem ir hemorāģiskā transformācija (hemorrhagic transformation), kas parasti izpaužas no 36 stundām līdz 1 mēnesim pēc slimības sākuma.[16] Hemorāģiskā transformācija ir smaga un bieži sastopama komplikācija pēc mehāniskas trombektomijas (mechanical thrombectomy) akūta išēmiska insulta gadījumā, kas parasti ir saistīta ar sliktu prognozi.[17]
Mehāniskā trombektomija ir minimāli invazīvas procedūras veids, kurā radiologs izmanto specializētu aprīkojumu, lai noņemtu trombu no pacienta artērijas. Izmantojot fluoroskopiju vai nepārtrauktu rentgena staru, ārsts virza instrumentus caur pacienta artērijām līdz trombam, izvelkot trombu uzreiz.
Radiologs sāk procedūru, veicot nelielu iegriezumu plaukstas locītavā vai vēderā, nodrošinot piekļuvi artērijai. Pēc griezuma veikšanas ārsts caur artēriju ievada katetru līdz trombam. Pēc tam viņi ievieto katetrā nelielu tīklam līdzīgu ierīci, ko sauc par stenta retrīveri, un virza to līdz aizsprostojumam. Pēc tam viņi izspiež stenta retrīveri caur trombu. Pēc tam, kad stenta retrīvers ir cauri, tas izplešas līdz artērijas sienas izmēram. Šajā brīdī stenta retrīvers ir notvēris trombu un ārsts var to izvilkt atpakaļ, pilnībā noņemot trombu.[18]
Tādēļ arī paziņai ir miega traucējumi, kas ir sekas no pārciestā akūta cerebrāla infarkta. Tādēļ psihiatrs viņai ir izrakstījis miega zāles. Pats dīvainākais ir tas, ka ģimenes ārsts neko par miega traucējumiem viņai neteica un viņa nemaz neinteresējās, jo viņai tas likās normāli, taču izrādījās, ka nē.
[1] Young Hee, M.,Sang-Pil, Y. Fetal-Type Variant of the Posterior Cerebral Artery and Concurrent Bilateral Cerebral Infarctions in a Korean Male Cadaver. International Journal of Morphology. 2022, Vol. 40 Issue 5, p1169-1173. 5p. Language: Spanish. DOI: 10.4067/s0717-95022022000501169.
[2] Kuponiyi, O.T., Ogunlesi, T.A. Postnatal foot length in the estimation of gestational age in relation to intrauterine growth pattern among Nigerian neonates. Ghana Medical Journal. Sep2023, Vol. 57 Issue 3, p234-240. 7p. DOI: 10.4314/gmj.v57i3.11.
[3] Young Hee, M.,Sang-Pil, Y. Fetal-Type Variant of the Posterior Cerebral Artery and Concurrent Bilateral Cerebral Infarctions in a Korean Male Cadaver. International Journal of Morphology. 2022, Vol. 40 Issue 5, p1169-1173. 5p. Language: Spanish. DOI: 10.4067/s0717-95022022000501169.
[4] Kabakcı, A.G., Bozkır, M.G. Anatomical Variations and Clinical Significance of the Cerebral Arterial Circle in Turkish Cadavers. International Journal of Morphology. 2023, Vol. 41 Issue 4, p1095-1100. 6p.
[5] Kojic, B., Dostovic, Z., Vidovic, M., Ibrahimagic, O., Hodzic, R., Iljazovic, A. Sleep Disorders in Acute Stroke. Mater Sociomed. 2022 Mar; 34(1): 14-24, DOI: 10.5455/msm.2022.33.14-24
[6] Pérez-Carbonell, L., Bashir, S. Narrative review of sleep and stroke. Journal of Thoracic Disease. 2020;12(Suppl 2):S176-S190 | http://dx.doi.org/10.21037/jtd-cu
[7] Mi, Y., Hou, Z., Liu, J., Zhan, C. Clinical study of Edaravone Dexborneol combined with Tirofiban in treatment of Acute Cerebral Infarction. Pakistan Journal of Medical Sciences. Jan/Feb2024, Vol. 40 Issue 1, p190-194. 5p. DOI: 10.12669/pjms.40.1.7630.
[8] Wang, Y., Wei, X., Du, W., Yuan, C. Relationship between baseline mean platelet volume (MPV) and prognosis of patients with acute mild cerebral infarction undergoing intravenous thrombolysis with Alteplase. Pakistan Journal of Medical Sciences. Jan/Feb2024, Vol. 40 Issue 3, Part 2, p318-325. 8p. DOI: 10.12669/pjms.40.3.7493.
[9] Parēze: Simptomi, cēloņi, ārstēšana. https://medicine.lv/raksti/pareze-simptomi-celoni-arstesana
[10] Afāzija: Simptomi, cēloņi, ārstēšana. https://medicine.lv/raksti/afazija-simptomi-celoni-arstesana-4c8acbe4af
[11] Wu, L., Hou, H. Effect of clinical pharmacists participating in nutritional therapy for patients with acute cerebral infarction complicated with dysphagia. Pakistan Journal of Medical Sciences. Jul/Aug2023, Vol. 39 Issue 4, p1129-1133. 5p. DOI: 10.12669/pjms.39.4.7121.
[12] Zheng, H., Zheng, B., Yang, S., Mou, X., Zhang, X., Huang, H., Wu, X. Effect of intravenous thrombolysis combined with endovascular treatment on vascular recanalization rate and peak systolic velocity in patients with acute cerebral infarction. Pakistan Journal of Medical Sciences. Sep/Oct2023, Vol. 39 Issue 5, p1291-1295. 5p. DOI: 10.12669/pjms.39.5.7573.
[13] Du, W., Lingyan Fan, L., Du, J. Neuroinflammation-associated miR-106a5p serves as a biomarker for the diagnosis and prognosis of acute cerebral infarction. BMC Neurology. 6/27/2023, Vol. 23 Issue 1, p1-9. 9p. DOI: 10.1186/s12883-023-03241-3.
[14] Zheng, H., Zheng, B., Yang, S., Mou, X., Zhang, X., Huang, H., Wu, X. Effect of intravenous thrombolysis combined with endovascular treatment on vascular recanalization rate and peak systolic velocity in patients with acute cerebral infarction. Pakistan Journal of Medical Sciences. Sep/Oct2023, Vol. 39 Issue 5, p1291-1295. 5p. DOI: 10.12669/pjms.39.5.7573.
[15] Du, W., Lingyan Fan, L., Du, J. Neuroinflammation-associated miR-106a5p serves as a biomarker for the diagnosis and prognosis of acute cerebral infarction. BMC Neurology. 6/27/2023, Vol. 23 Issue 1, p1-9. 9p. DOI: 10.1186/s12883-023-03241-3.
[16] Yu, F., Su, X., Liu, D. Relationship between hyperintensity on MRI-T1WI and hemorrhagic transformation after cerebral infarction and its influencing factors. Signa Vitae. Jan2024, Vol. 20 Issue 1, p106-111. 6p. DOI: 10.22514/sv.2024.005.
[17] Tao, W., Yu, D., Wu, G., Wang, W., Hu, X. The role of red blood cell distribution width to platelet ratio in predicting hemorrhagic transformation after mechanical thrombectomy therapy in acute ischemic stroke patients. Neurology Asia. 2023, Vol. 28 Issue 3, p529-534. 6p. DOI: 10.54029/2023zhn.
[18] Mechanical Thrombectomy: A New, Minimally Invasive Treatment for Blood Clots. https://blog.radiology.virginia.edu/thrombectomy/
© Studiju darbi 2024