Pavasaris tuvojas vēja ātrumā, tādēļ, lai iegūtu ķermeņa možumu, svarīgi ir atjaunot tā pamatfunkcijas no ziemas “miega”. Šim iemeslam palīdz arī meža peldes.
Termins Shinrin-yoku no japāņu valodas nozīmē „meža peldes”, ko izdomāja Japānas mežsaimniecības aģentūra 1982. gadā kā veselības atjaunošanās veidu, kas atzina potenciālo terapeitisko efektu, iegremdējoties meža vidē. To nedrīkst jaukt ar zaļo vingrinājumu praksi, kad tiek veiktas ieprogrammētas fiziskās un atpūtas aktivitātes āra dabiskajā vidē, lai gūtu labumu veselībai. Shinrin-yoku prakse ir daudz pasīvāka, ļaujot bez piepūles uztvert meža vidi, izmantojot maņas.[1]
Kopš 2004. gada Japānā ir veikti daudzi pētījumi, lai izpētītu meža vides ietekmi uz cilvēku veselību. Līdz ar to ir attīstījusies jauna medicīnas zinātne ar nosaukumu meža medicīna, kas ir starpdisciplināra zinātne, kas pieder pie alternatīvās medicīnas, vides medicīnas un profilaktiskās medicīnas jomām, kas aptver meža vides ietekmi uz cilvēka veselību. Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas apgabalā ir izveidoti un kultivēti pat ārstnieciskie meži. Tāpat Heringsdorfā Baltijas jūras piekrastē Vācija jau ir izveidots pirmais SPA kūrorts ar meža peldēšanās indikācijām.[2]
Iekļaujot pastaigu mežā, tās mērķis ir integrēt un harmonizēt cilvēkus ar mežu. Shinrin yoku programma satur elpošanas jogu, meditāciju, pastaigas un citas atpūtas aktivitātes (piemēram, ēdiena gatavošanu), kuru mērķis bieži ir relaksācijas efekts. Shinrin-yoku ieguvumi veselībai neaprobežojas tikai ar fizisko labsajūtu, uzlabojumi ir arī garastāvokļa traucējumu un stresa, kā arī garīgās relaksācijas gadījumā.[3]
Novērojumi liecina par saistību ar dabu un zaļo veģetāciju ar dažādiem veselības rezultātiem, tostarp sirds un asinsvadu slimībām. Daži eksperimentāli pētījumi ir ziņojuši par meža vides fizioloģisko ietekmi (pastaigas, sēdēšana un/vai skatīšanās mežā). Tie ziņo, ka meža vide samazina stresa hormonu līmeni, asinsspiedienu un sirdsdarbības ātrumu, kā arī izraisa relaksācijas efektus. Adrenalīna un noradrenalīna līmeņa izmaiņas urīnā un sirdsdarbības ātrums atspoguļo autonomo nervu sistēmu. Turklāt autonomajai nervu sistēmai ir svarīga loma asinsspiediena regulēšanā. Meža vide izraisa asinsspiediena pazemināšanos vai novērš hipertensiju.[4] Arī T. Bureta (Burrett) un K. Saimons (Simons) savā pētījumā raksta, ka meža peldes mazina stresu.[5]
Atveseļošanas periodā meža peldes:
- padara cilvēkus laimīgus;
- samazina nāves un slimību risku;
- uzlabojas smadzeņu funkcijas;
- stiprina imūnsistēmu un mazina iekaisumu;
- dziedina;
- pastaigas pa mežu nāk par labu fiziskajai labklājībai;
- padara laipnākus.[6]
Vairāki pētījumi ir pierādījuši, ka meža peldes uzlabo:
- imūnsistēmu;
- sirds un asinsvadu sistēmu;
- elpošanas sistēmu;
- emocionālās sistēmas darbību (garastāvokļa traucējumi un stress);
- kognitīvās funkcijas (piemēram, uzmanības un izpildfunkcijas);
- samazinātu sāpju uztveri.[7]
Līdz ar to var secināt, ka mežs ir ne tikai skaista daba, bet tas var arī atjaunot cilvēka ķermeni, jo meža peldes ļauj cilvēkiem bez piepūles uztvert meža vidi un izmantot maņas. Tas ietver aktivitātes kā elpošanas joga, meditācija un pastaigas, kas palīdz integrēt cilvēkus ar mežu un sasniedz relaksācijas efektu.
[1] Payne, M., Delphinus, E. (2019). A Review of the Current Evidence for the Health Benefits Derived from Forest Bathing. International Journal of Health, Wellness & Society. Vol. 9 Issue 1, p19-30. 12p. DOI: 10.18848/2156-8960/CGP/v09i01/19-30.
[2] Dogaru, G. (2020). Forest bathing in cardiovascular diseases – a narrative review. Balneo Research Journal. Vol. 11 Issue 3, p299-303. 5p. DOI: 10.12680/balneo.2020.356.
[3] Kotera, Y., Richardson, M., Sheffield, D. (2020). Effects of Shinrin-Yoku (Forest Bathing) and Nature Therapy on Mental Health: a Systematic Review and Meta-analysis. International Journal of Mental Health & Addiction. p1-25. DOI: 10.1007/s11469-020-00363-4.
[4] Ideno, Y., Hayashi, K., Abe, Y., Ueda, K., Iso, H., Noda, M., Lee, J.S., Suzuki, S. (2017). Blood pressure-lowering effect of Shinrinyoku (Forest bathing): a systematic review and meta-analysis. BMC complementary and alternative medicine [BMC Complement Altern Med], ISSN: 1472-6882, Vol. 17 (1), pp. 409
[5] Burrett, T., Simons, C. (2016). Forest bathing. New Internationalist. Issue 491, p18-19. 2p.
[6]MacDougall, T. (2021). Forest Bathing: Nurturing Mental Health With Nature. Available: https://theasrj.com/articles/forestbathing
[7] Muro, A., Feliu-Soler, A., Canals, J., Parrado, E., Sanz, A. (2021). Psychological benefits of Forest Bathing during the COVID-19 pandemic: A pilot study in a Mediterranean forest. DOI:10.13140/RG.2.2.20431.82088.
© Studiju darbi 2024