2024. gada 09. jūlija ziņās kāda psihiatre runāja par LGTB, skaidrojot, ka tā mūsdienās nav slimība. 90jos gados Pasaules Veselības organizācija to noņēma no sava slimību klasifikatora. Tādēļ es vēlējos izprast, kas tas ir, ieskatoties LGTB vēsturē.
LGTB definīcijas ir vairākas, taču, manuprāt, visprecīzākā ir šī: LGTB ir cilvēku grupa, kuriem seksuālā pievilcība ir pret viena dzimuma pārstāvjiem (gejiem un lesbietēm) vai abiem dzimumiem (biseksuāļiem), un cilvēku grupa, kura identificē sevis kā dzimumu, kas ir pretējs tam, kas viņiem tika piešķirts dzimšanas brīdī (transpersonas) vai citi neheteroseksuāli cilvēki.[1]
Pats pirmais datētais LGTB gadījums bija Marija Meitlenda (Marie Maitland) (apmēram 1550–1596), kura tajā laikā dzejoja par neapmierinātību par nespēju apprecēties ar savu mīļāto sievieti. Viņa ir bijusi Skotu dzejniece.[2]
Pamatojoties uz dabisko reprodukciju, laulību juridiskās institūcijas orientācija vienmēr ir bijusi heteroseksuāla. Pēdējos gados šī orientācija ir piedzīvojusi ievērojamas pārmaiņas, iespējams, destabilizējot laulības dzimumu sadalījumu. Tikai 1996. gadā Augstākā tiesa atzina LGBT personu konstitucionālo aizsardzību lietā Romer v. Evans. Romer lietā Kolorādo štata konstitucionālais grozījums liedza pašvaldībām aizsargāt LGBT personas pret diskrimināciju. Tiesa secināja, ka grozījums ir “neizskaidrojams ar jebko citu kā naidu” un “nav racionāli saistīts ar leģitīmām štata interesēm” pēc racionāla pamata analīzes. Septiņus gadus pēc sprieduma Romer lietā, tiesa būtiski paplašināja LGBT konstitucionālās tiesības lietā Lawrence v. Texas. Lawrence lietā tiesa atcēla Teksasas štata aizliegumu uz viena dzimuma personu perversiju, jo tas pārkāpa Četrpadsmitā grozījuma procesuālās taisnības klauzulu. “Kopā ņemot, Romer un Lawrence skaidri norādīja, ka nedz valsts, nedz tās aģenti nedrīkst pazemot, apdraudēt vai stigmatizēt homoseksuālus cilvēkus tikai viņu seksuālās orientācijas dēļ.” 2004. gadā Masačūsetsa kļuva par pirmo štatu, kas ļāva LGBT pāriem precēties. Pēc tam dažādi štati visā valstī sāka atzīt LGBT laulības, tomēr federālā valdība atteicās atzīt, ka LGBT pāriem ir fundamentālas tiesības uz laulību, jo tā nebija tiesība “dziļi iesakņojusies šīs nācijas vēsturē un tradīcijās.” 1996. gadā Kongress pieņēma Laulības aizsardzības likums (DOMA), kas noteica, ka federālo pabalstu piešķiršanas nolūkos laulība tika definēta kā savienība starp vīrieti un sievieti. DOMA arī deva štatiem tiesības atteikties atzīt laulību starp LGBT pāriem, pat ja laulība bija derīga citos štatos. Lietā United States v. Windsor Augstākā tiesa pirmo reizi izskatīja jautājumu, vai viena dzimuma pāriem ir tiesības uz laulību, apstrīdot DOMA ierobežojumus laulībām. Lai gan tiesa skaidri nenorādīja, kādu pārbaudes līmeni tā izmantoja, tā atcēla DOMA federālo ierobežojumu atzīt LGBT laulības un secināja, ka “DOMA grauj gan valsts apstiprināto viena dzimuma laulību publisko, gan privāto nozīmi; tā paziņo šiem pāriem un visai pasaulei, ka viņu citādi derīgās laulības nav cienīgas federālai atzinībai.”[3]
Slaveni LGTB kopienas cilvēki (avots):
Eltons Džons (1947) Sers Eltons Herkulss Džons (dzimis Reginalds Dvaits (Reginald Dwight)) no brīnumbērna kļuva par glamroka ikonu, kas bieži tiek minēts par vienu no izcilākajiem 20. gadsimta mūziķiem. Līdzīgi kā viņa dīvainie laikabiedri Fredijs Merkūrijs un Deivids Bovijs, Džons savu izsmalcināto, krāšņo stilu apvienoja ar savu apdāvināto balsi, kļūstot par LGBTQ mākslinieku paaudzēm ietekmīgu figūru, lai kļūtu par savu autentisko personību.
Pedro Zamora (1972-1994) Pēc 17 gadu vecuma sasniegšanas viņam tika diagnosticēts HIV, Zamora savu dzīvi veltīja AIDS izglītībai. Tajā laikā izglītība par epidēmiju joprojām bija pārpratumu un spriedumu aptumšota. 1994. gadā Zamora pievienojās MTV seriāla “Reālā pasaule” aktieriem, kļūstot par vienu no pirmajiem atklāti gejiem un HIV+ cilvēkiem televīzijā, izmantojot iespēju turpināt savu apbrīnojamo darbu, lai nepiedēvētu LGBTQ un HIV/AIDS problēmas. Viņa apņemšanās ceremonija Šonam Saseram bija arī pirmā viendzimuma laulība televīzijā, kas ir mediju orientieris.
Lady Gaga (b. 1986). Iedvesmojoties no dīvaino mākslinieku, Deivida Bovija, Eltona Džona un Fredija Merkūrija, darbiem, Lady Gaga (dzimusi Stefani Germanotta), kura atklāja, ka ir biseksuāle. Viņa ir kļuvusi par vienu no mūsu laika pazīstamākajām māksliniecēm. Viņa izmantoja savu pretrunīgo un bieži vien nežēlīgo modi, lai pievērstu uzmanību sev tuvu un dārgu iemeslu dēļ. Gaga ir bijusi garīgās veselības aizstāvības, jauniešu un LGBTQ kopienas vokāla atbalstītāja. Mūsdienās Gaga kā viena no pasaulē vislabāk pārdotajiem ierakstu māksliniecēm ir atzīta par popmūzikas žanra izgudrošanu un bieži tiek minēta kā iedvesmas avots citiem māksliniekiem. 4. decembrī Lady Gaga tika pasniegta Trevor Hero Award 2011 par fonda Born This Way dibināšanu. Viņai balvu pasniedza Džeimija Rodemeijera ģimene, Ņujorkas pusaudzis un Gāgas fans, kurš iestājās par LGBTQ jauniešiem pirms aiziešanas mūžībā septembrī pēc tam, kad par viņu nebeidzami ņirgājās viņa seksuālās orientācijas dēļ.
[1] Zhang, B., You, Y., He, G., Yan, F., Wang, S. Searching for the Rainbow Connection: Regional Development and LGBT Communities in China. Journal of Contemporary China. Mar2023, Vol. 32 Issue 140, p296-318. 23p. DOI: 10.1080/10670564.2022.2071925.
[2] https://lgbteducation.scot/wp-content/uploads/2022/05/ICONS-2022-Resource.pdf
[3] Maitner, A. Judicial bias against LGBT parents in custody disputes. University of Florida Journal of Law & Public Policy. Fall2019, Vol. 30 Issue 1, p109-130. 22p.
© Studiju darbi 2024