Politiskā uzvedība ir personas spēks un ietekme uz citām personām mikro mērogā. Literatūrā politiskā uzvedība un politiskā taktika ir sinonīmi. Piemēram, darbinieki izmanto dažādas taktikas, lai sasniegtu personīgos mērķus un intereses, ietekmējot citus, neatkarīgi no organizācijas, kurā viņi strādā, mērķa. Šo varas īstenošanas taktiku un uzvedību, kas ietekmē organizācijas efektivitāti un efektivitāti, var saukt par politisko uzvedību.[1]
Lielai daļai Latvijas iedzīvotāju, to skaitā Latvijā dzīvojošo minoritāšu personīgos mērķus un intereses lielā mērā veidoja notikumi, kas norisinājās laikā, kad Latvija atradās krievu okupācijā. 80. gadu vidū Padomju Savienības Komunistiskās partijas ģenerālsekretārs Gorbačovs ierosināja perestroiku — stagnējošās valsts iekārtas reformu. Reforma aptvēra visas padomju valsts un sabiedrības sfēras, arī valsts drošības orgānus. Perestroiku uztvēra kā iespēju uzlabot sava darba efektivitāti, novēršot novecojušo praksi un veicinot visas auditorijas un personāla radošumu un iniciatīvu.[2]
Galu galā reformators Gorbačovs ar savu Perestroikas programmu bija tikpat bezspēcīgs nekustīgās birokrātiskās mašīnas priekšā kā Hruščovs pirms trīsdesmit gadiem. Lai gan politiski tas bija nekārtīgs periods, perestroikas gadi Gorbačova vadībā, kā arī pēkšņā neoliberālā kapitālisma ienākšana 1990. gadu sākumā ļāva uzliesmot radošumam un enerģijai, kas atvēra komunikācijas kanālus ar Rietumiem un veicināja ceļošanu uz ārzemēm.[3]
Kā zināms persetroika izjuka un 1990. gadā tika atjaunota Latvijas Republikas valstiskā neatkarība.[4] 2004. gadā Latvija kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti, kurā Latvijas pilsoņiem attiecīnāmas tās pašas vērtības: cieņa, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums un cilvēktiesības kā esošiem Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem (ES tiesību ceļvedis, 2016), kas ļauj piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās (arī Saeimas un Pašvaldību), piedalīties demonstrācijas, piketos un mītiņos, ceļot brīvi uz Eiropas Savienības valstīm u.c., kas zināmā mērā veidoja krievu tautības Latvijas pilsoņu politisko uzvedību.
Tai pat laikā 2000. gadā Krievija mainīja savu politiku līdz ar Putina ievēlēšanu prezidenta amatā. Viņa autoritārā režīma izveidi pavadīja pastāvīgi centieni veicināt valsts kultu, tostarp priekšstats par tā nepārtrauktību no pirmsrevolūcijas laika līdz padomju laikmetam līdz Putina mēģinājumiem “padarīt Krieviju par impēriju”,[5] kas attīstīja propagandas radīšanu no Krievijas puses. Krievijas propaganda izpaužas dažādos veidos. Dezinformācijas kampaņu galvenie uzdevumi ir uzturēt iekšējo stabilitāti konkrētajā valstī un sagatavot krievus Krievijas varas iestāžu “pareizai” rīcībai. Lai manipulētu ar sabiedrisko domu un izplatītu dezinformāciju, tika izvēlēti TV kanāli ar plašāku, tostarp starptautisku, auditoriju. Piemēram, kanāls Krievija šodien (Russia Today) kļuva par propagandas ruporu. Par palīgrīkiem propagandas izplatīšanā kļuva sociālie tīkli, robotprogrammatūras, robotu fermas, SMS ziņas un mobilie sakari. Sociālie tīkli palīdz izplatīt viltojumus un manipulēt ar sabiedrisko domu par krieviem, kļūstot par ideālu patvērumu robotiem. Viņi izveidoja viltotas lapas, grupas un ekspertu kontus, lai propagandas tīklā iesaistītu pēc iespējas vairāk lietotāju. Viens no tiem ir Facebook, kas kļuva par vadošo platformu viltojumu izplatīšanai, kur politiķiem, sabiedriskiem darbiniekiem, sabiedriskajām organizācijām, viedokļu līderiem un vēlētājiem ir personīgie konti, emuāri vai tematiskās grupas.[6]
Ilgus gadus propaganda veicināja arī krievu tautības Latvijas iedzīvotāju politisko uzvedību, pirms viņi kļuva par Latvijas pilsoņiem. 2022. gada 06.jūnijā ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmumu Nr. 253/1-2 nolēmusi apturēt vairāku Krievijā reģistrēto audio un audiovizuālo programmu retranslēšanu,[7] lai Krievijas tautības Latvijas pilsoņi un nepilsoņi neietekmētos no Krievijas kanāliem.
Taču neskatoties uz to, Latvijā kopš 1995. gada naturalizācijas kārtībā tiek uzņemtas personas Latvijas pilsonībā. Diemžēl tikai 148 830 personas, to skaitā nepilngadīgie bērni, kas naturalizējas kopā ar vecākiem, un krievu tautības personas, ir kļuvušas par Latvijas pilsoņiem,[8] kas ir 21,2% no 2000. gadā reģistrētām krievu tautības personām.[9]
Turpinājums sekos
[1] Iseri, E.T. The Relationship Between the Cultural Structure of Schools and the Political Behaviors of Teachers. Journal of Education and Learning, 2019, v8 n5 p248-258, doi:10.5539/jel.v8n5p248
[2] Hosaka, S. Chekists Penetrate the Transition Economy: The KGB’s Self-Reforms during Perestroika. Problems of Post-Communism. 2023, Vol. 70 Issue 4, p427-438. 12p. DOI: 10.1080/10758216.2022.2077219.
[3] Bartlett, D. Objects, People, Politics: From Perestroika to the Djurdja Bartlett Post-Soviet Era. Fashion Theory: The Journal of Dress, Body & Culture. 2022, Vol. 26 Issue 4, p525-544. 20p. DOI: 10.1080/1362704X.2022.2055918.
[4] Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Latvijas Republikas likums. [tiešsaiste]. [skatīts 2023. g. 16.sept.]. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/75539-par-latvijas-republikas-neatkaribas-atjaunosanu
[5] Koposov, N. “The Only Possible Ideology”: Nationalizing History in Putin’s Russia. Journal of Genocide Research. 2022, Vol. 24 Issue 2, p205-215. 11p. DOI: 10.1080/14623528.2021.1968148.
[6] Davydiuk, M. How Does Putin’s propaganda work? Politicka Misao: Croatian Political Science Review. 2023, Vol. 60 Issue 2, p156-160. 5p.
[7] Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Lēmums par programmu izplatīšanas ierobežošanu Latvijas teritorijā un izmaiņām Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā. [tiešsaiste]. [skatīts 2023. g. 16.sept.]. Pieejams: https://www.neplp.lv/lv/media/4097/download?attachment
[8] Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Naturalizācija. [tiešsaiste]. [skatīts 2023. g. 16.sept.]. Pieejams: https://www.pmlp.gov.lv/lv/naturalizacija
[9] Centrālā statistikas pārvalde. Iedzīvotāji pēc tautības gada sākumā – Tautība un Laika periods. [tiešsaiste]. [skatīts 2023. g. 16.sept.]. Pieejams: https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE010/table/tableViewLayout1/
© Studiju darbi 2024