2024.gada 12. jūlijā pa TV3 raidījumā “Bez Tabu” bija sižets par Romu tautības pārstāvjiem. Tajā viena ielu muzikante minēja, gan čigānus, gan Romus. Pēc viņas teiktā sapratu, ka čigāni ir slikti, bet Romi ir labi. Pēc viņas izteiciena aizdomājos, kāda gan atšķirība – čigāni un/vai Romi. Kā izrādās starpības nav, taču man labāk patīk čigānus dēvēt par Romiem.
Pirmajā brīdī, meklējot publikācijas par šo tautu, atrodu tikai gypsy – čigāns un Romanies – romieši. Taču tos vēl dēvē par nomads – nomadiem. Dažās publikācijās šo tautu dēvē arī par ceļotājiem – traveller, par ko liecina Centrālās statistikas pārvaldes statistika par Romu tautu. [1] No 1935.gada Latvijā dzīvoja 3 839 Romi. Līdz 2000. gadam viņu skaits palielinājās, sasniedzot 8205 Romus. Taču jau 2001. gadā Romu skaits saruka. 2023. gadā viņu skaits bija par 43% mazāk (4677 Romi), salīdzinot ar 2000. gadu.
Sabiedrības locekļus, kuriem nav pastāvīgas dzīvesvietas un kuri ceļo no vienas vietas uz otru, meklējot darbu, sauc par nomadiem (cēlies no “grieķu valodas”). Viņi ir indoārieši un parasti nāk no Radžastānas, Harjanas un Pendžabas Indijas subkontinentā. Ģenētiskie pētījumi ir parādījuši, ka Romi ir cēlušies no vienas cilts, kas migrēja no Indijas ziemeļrietumiem pirms aptuveni 1500 gadiem. Antropologi ir atzinuši, ka Indijā pastāv 5 nomadu kopienas, no kurām Indijā dzīvo 1 miljons cilvēku.[2] Čigāni runā valodā (romu valodā), kas ir radniecīga hindi valodai, un tiek uzskatīts, ka tās izcelsme ir Dienvidāzijā. Lai arī čigānu izcelsme ir bijusi strīdu objekts gadsimtiem ilgi, tomēr saskaņā ar mūsdienu pētījumiem čigāni cēlušies no Ziemeļindijas, no kurienes viņi izplatījās visā Eiropā un Tuvajos Austrumos.[3] Brīnumainā kārtā es biju pārliecināta, ka Romu tauta nāk no Rumānijas, taču tā nav taisnība.
1838. gadā čigāni Rumānijā bija vergi, izņemot nelielu daļu, kas bija emancipēti vai kaut kādā veidā spējuši nopirkt savu brīvību. Vispārējā čigānu atbrīvošana notika nedaudz vēlāk un pakāpeniski, tā tika pabeigta 1850. gados. Uzskaitē bieži tika norādīti vergu privāto – parasti aristokrātu vai klosteru – un valsts īpašnieku vārdi. Ja trūka īpašumtiesību informācijas, to dažreiz varēja atrast citos avotos. Ir veiktas īpašas izmeklēšanas par čigānu vergiem, kas piederēja bajāru muižniecībai 1832. gadā, un par tiem, kas piederēja pareizticīgo klosteriem 1844. gadā. Daži čigāni netika reģistrēti. Iespējams, ka viņi dzīvoja ārpus ciemiem marginālās apdzīvotās vietās, kas nebija iekļautas 1838. gada uzskaitē, bet bija iekļautas 1844. gadā.[4]
Populāri Romu tautības cilvēki (avots):
Čārlijs Spensers Čaplins (Charles Spencer Chaplin). Čārlijs profesionāli debitēja kā jauniešu grupas “The Eight Lancashire Lads” dalībnieks un ātri ieguva tautas labvēlību kā izcils stepa dejotājs. Viņš bija angļu komiksu aktieris, filmu veidotājs un komponists, kurš ieguva slavu mēmo filmu laikmetā. Viņš kļuva par pasaules ikonu, pateicoties savai ekrāna personai “The Tramp”, un tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajām figūrām kino vēsturē. Čaplina romu izcelsme atklājās tikai pēc viņa nāves, kad viņa meita atrada vēstuli, kas bija aizslēgta viņas tēva gultas skapī. Vēstuli viņas tēvam adresēja vecāka gadagājuma džentlmenis Džeks Hils, kurš apgalvoja, ka Čārlijs Čaplins ir dzimis čigānu karavānā Melnajā ielā Smetvikā, netālu no Birmingemas. Tajā tika arī paskaidrots, kā Čaplina vectēvs piederēja cirkam, kas pārvietojās, un Čaplina māte galu galā apmetās uz dzīvi Londonā, kur Čaplins uzauga. 2015. gadā Čaplina dēls atklāja memoriālu Smetvika čigānu kopienai par godu sava tēva čigānu saknēm.
Rabīns Hovels (Rabbi Howell) dzimis 1867. gadā čigānu nometnē Dorē un 1895. gadā iegājis vēsturē kā pirmais čigānu futbolists, kurš spēlējis Anglijas izlasē. Visā savas karjeras laikā Hovels laikrakstos bija pazīstams kā “Čigāns”. Havels pirmo reizi izcīnīja uzvaru 1895. gadā, uzvarot Īriju ar 9:0. 1903. gadā viņš lauza kāju un vairs nevarēja spēlēt. Traģiski, bet 119 gadus vēlāk šis novatoriskais spēlētājs joprojām atrodas apglabāts neapzīmētā kapā.
[1] https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE010/table/tableViewLayout1/
[2] Pradeep VR., Chellappa, L.R., Indiran, M.A., Kumar, J.K. Assessment of Oral Health Beliefs & Oral Hygiene Practices Among Tribal Gypsies in Tamil Nadu. Journal of Pioneering Medical Sciences. 2023, Vol. 12 Issue 3, p11-14. 4p. DOI: 10.61091/jpms20231233.
[3] Shah, S.F.S., ul Ain, Q., Nosh, H. Socio-Economic Problems of Gypsies: a case study of Peshawar. Putaj Humanities & Social Sciences. 2020, Vol. 27 Issue 1, p43-55. 13p.
[4] Gaunt, D., Rotaru, J. The living conditions of Gypsy slaves in early nineteenth-century Wallachia. Romani Studies. 2021, Vol. 31 Issue 1, p29-55. 27p. DOI: 10.3828/rs.2021.3.
[ 5] https://www.nobelprize.org/prizes/medicine/1920/krogh/article/
© Studiju darbi 2024