Šodien biju skolā, kurā mācās mans dēls. Biju aizgājusi, jo nepieciešami dokumenti uz pedagoģisko komisiju. Tātad likumsakarīgi, ka šoreiz rakstīšu par iekļaujošo izglītību, kas, diemžēl, joprojām ir tikai uz papīra, ko apliecina zemāk rakstītais.
Sākšu ar definīciju, kas ir iekļaujošā izglītība. Diemžēl Izglītības likumā nav definīcijas, kas tad ir iekļaujoša izglītība. Tajā tikai ir uzskaitīts, kurām personu grupām pienākas iekļaujošā izglītība. Taču definīcijas nav. No šaurākās definīcijas iekļaujošā izglītība ir iespēju radīšana skolēniem ar viegliem traucējumiem, piemēram, fiziskiem, redzes, dzirdes un uzvedības traucējumiem, dalībai parastajās skolās.[1] Plašāka iekļaujošās izglītības definīcija ir institūciju un izglītības procesi, kas pielāgoti visiem skolēniem neatkarīgi no valodas, rases, reliģijas, dzimuma, ekonomiskajām un sociālajām atšķirībām atbilstoši bērna esošajiem apstākļiem un vajadzībām. Iekļaujošā izglītība ir nozīmīgs solis, lai visi bērni iegūtu izglītību vienlīdzīgos un taisnīgos apstākļos.[2] Tātad no šīm definīcijām es saprotu, ka iekļaujošā izglītība ir izglītība vide, kas pieejama visiem neatkarīgi no veselības traucējumiem. Iekļaujošā izglītības vidē saplūst dažādas sociālās grupas, pulcējot kopā bērnus ar dažādām īpašībām un vajadzībām. Tā ir valsts izglītības sistēmas jaunā realitāte, kurā ne tikai normāli attīstītie bērni, bet arī tie, kuriem ir fiziski vai garīgi traucējumi, ir iespēja iekļauties tajā pašā izglītības procesā.[3]
Tādēļ skolotāji ir galvenie dalībnieki iekļaujošas izglītības mācību procesā, kurā viņi saskaras ar vairākiem izaicinājumiem. Profesionālo apmācību trūkums darbā ar iekļaujošās izglītības skolēniem ir viens no šķēršļiem panākumiem izglītībā. Skolotājiem rodas grūtības, veidojot iekļaujošu mācību vidi un sniedzot atbilstošu vidi, ja viņiem ir ierobežota pamata izpratne un spējas, kas nepieciešamas, lai pielāgotos izglītojamo ar invaliditāti (pat ne invaliditāti, bet ar skolēniem, kuriem ir veselības traucējumi) dažādajām prasībām. Šī parādība noved pie tā, ka skolēni nespēj pilnībā realizēt savu potenciālu gan akadēmiski, gan personiski. Tā kā daudzi pedagogi nav pazīstami ar mācīšanas pieeju iekļaujošajā izglītībā, profesionālā apmācība ir obligāta, lai izvēlētos piemērotāko pedagoga darbu. Turklāt laika trūkums un lielais klašu lielums neļauj vairākiem pedagogiem pareizi īstenot iekļaujošās izglītības idejas.[4]
Pēc šīs dienas skolas apmeklējuma skolas pārstāvji bija kategoriski, ka puikam ir jāstājas citā skolā, jo skolā, kurā ir iekļaujoša programma, viņš nespēs mācīties. Uz maniem iebildumiem, ka ne jau zēnā ir vaina, bet gan skolotājos, man neviens neko neteica. Tikai noteica, ka skolēnu ir ļoti daudz un neviens neauklēsies ar manu puiku, jo, redzot ne tikai skolēnu ir daudz, bet arī daudz vielas ir jāapgūst. Kā tā?! Un kur paliek iekļaujošā izglītība? Jā, bērnam it kā skaitās iekļaujošā izglītība, taču daži skolotāji tikai sāka kaut ko darīt un pievērst tam uzmanību pēc tā, ka es ierados uz skolu pie skolotāja. Nopietni?! Tā saucas iekļaujoša izglītība.
Taču vislielāko problēmu konkrētajā skolā es ievēroju, ka tā ir komunikācija savā starpā, jo pagājis bija pusgads, bet konkrētai skolotājai pirmā dzirdēšana. Tas nozīmē, ka ne pati skolotāja nekomunicē ar saviem kolēģiem, ne ar viņu neviens, ko var raksturot ar skolotāju trūkumu, jo šādi skolotāji strādā izglītības sistēmā. Tāpat es sapratu, ka skolotāji nav apmācīti strādāt ar skolēniem, kuriem ir iekļaujoša izglītība, jo tā patiešām ir tikai uz papīra. To es sapratu pēc kārtējā teksta, ka bērnam vajag mācīties Antūžos, kas nodrošinās viņam iekļaujošo izglītību. Tomēr es uzskatu, ka mans bērns nav atpalicis un nav garīgi slims, viņam trūkst motivācijas, ko diemžēl mūsdienu skolotājs vēl nevar dot, līdz ar to arī cietējs būs viņš. Mūsdienu skolotāji nav gatavi iekļaujošai izglītībai! Diemžēl!
[1] Opoku, M.P., Nketsia, W., Wisdom, M.K., Amponteng, M. Have we bothered to ask? Exploration of the attitude of teachers toward participating in inclusive education research. BMC Research Notes. 3/28/2024, Vol. 17 Issue 1, p1-4. 4p. DOI: 10.1186/s13104-024-06755-2.
[2] Altinay, Z., Tazhina, G., Tairova, K., Dagli, G., Kenebayeva, A. examining sustainable development goals for current situation of inclusive education policies and practices in Kazakhstan universities. Conhecimento & Diversidade. 2023, Vol. 15 Issue 40, p508-525. 18p. DOI: 10.18316/rcd.v15i40.11235.
[3] Stanichenko, O., Makarenko, S., Maksymova, O., Fedorova, M., Huzhanova, T. The model of inclusive education of preschoolers as a basis for educational barrier-free education. Conhecimento & Diversidade. jan-mar2024, Vol. 16 Issue 41, p526-545. 20p.
[4] Jardinez, M., Natividad, L. The Advantages and Challenges of Inclusive Education: Striving for Equity in the Classroom. Shanlax International Journal of Education, 2024, 12(2), 57–65.
© Studiju darbi 2024