Iedvesmojoties no kāda studenta darba, nolēmu uzrakstīt nedaudz par aizspriedumiem, jo tas ir viens no iemesliem mūsdienu interneta sabiedrības šķelšanās faktoriem, jo, manuprāt, aizspriedumi ir vienmēr bijuši aktuāli visās sabiedrībās. Mana socioloģijas profesore jautāja mums, lai mēs uzrakstām savas domas par trīs dažādiem attēlu pāriem, kurā vienā no tiem bija ierasts līgavainis un līgava un otrā attēlā divi viendzimuma cilvēki. Jāsaka, ka nepiekrītu daudziem no lasītajiem komentāriem, ka otrajā attēlā ir deviance (novirze no normas) nevis norma.
Termins aizspriedumi nāk no diviem latīņu vārdiem: praejudicium un praecjudicium. Prae – nozīmē priekšā vai pirms un judicium nozīmē tiesa vai vērtējums. Kopumā termins aizspriedums nozīmē priekšēju vērtējumu vai vērtējumu pirms faktu objektīvas izpētes.[1]
Aizspriedumi tiek definēti kā antipātijas vai negatīvs spriedums, kas balstīts uz nepatiesu un neelastīgu vispārinājumu, ko var sajust vai izteikt. Aizspriedumus var uzskatīt par attieksmi, kas tiek pārnesti sociāli un uzturēti sabiedrībā. Turklāt aizspriedumi var būt vērsti pret grupu kopumā vai uz atsevišķu šīs grupas locekli. Aizspriedumi neņem vērā dažādību rasu grupās, bet akcentē atšķirības starp sociālajām grupām. Šajā ziņā iekšējā grupa nodrošina vērtību un informācijas sistēmu par pasauli un citiem (kā kopīgu un sociāli apstiprinātu realitāti), bet ārējā grupa pārstāv kaut ko atšķirīgu un draudošu.[2]
Aizspriedumi parasti attiecas uz jebkuru attieksmi, emocijām vai uzvedību pret kādas grupas locekļiem, kas tieši vai netieši norāda uz kādu negatīvu aspektu vai antipātijām pret šo grupu vai pret kādu no grupas locekļiem. Aizspriedumiem ir dažādas izpausmes, sākot no grupas priekšrocībām (piemēram, vairāk pozitīvu īpašību un emociju piedēvēšana iekšējai grupai un labvēlība tai) līdz ārējās grupas atkāpei (piešķirot vairāk negatīvu īpašību, izrādot vairāk negatīvu vai ambivalentu emociju, un diskriminējot ārējo grupu), taču sekas ir negatīvas ārējai grupai.[3]
Zinātniskajā literatūrā aizspriedumus iedala divās plašās kategorijās: vulgāri un “smalki” aizspriedumi. Vulgārus aizspriedumus veido divas galvenās iezīmes: draudu uztvere un ārējās grupas noraidīšana, izskaidrojot šīs sociālās grupas iespējamos trūkumus, pieņemot, ka tās locekļi ir ģenētiski zemāki. Otrā vulgāru aizspriedumu iezīme attiecas uz pretestību intīmam kontaktam ar ārējās pusgrupas locekļiem, noraidot attiecības, kurās viņiem var būt lielāka vara un augstāks statuss nekā grupas dalībniekiem.[4] Savukārt, “smalki” aizspriedumi ir saistīti ar attieksmēm un uzskatiem, kas aizstāv iekšējās grupas tradicionālās vērtības, kultūru atšķirību pārspīlēšanu starp grupām un pozitīvu emociju noliegšanu pret ārējo grupu. “Smalkie” aizspriedumi ir biežāk sastopami nekā vulgāri aizspriedumi demokrātiskās valstīs, kas neuzskata atklātu naidīgas attieksmes paušanu pret minoritāšu grupām par likumīgu.[5]
Izglītības iestādes ir svarīgas aizspriedumu mazināšanas vietas, jo tās piedāvā vidi, kurā skolēnu atšķirības atbilst viņu kopējiem mērķiem. Šī sociālā vide rada apstākļus multikulturālai izglītībai, lai mazinātu aizspriedumus.[6] Izglītības iestādes ir vieta, kur bērni var iegūt akadēmiskās zināšanas, kā arī vieta, kurā bērniem veidojas sociālā identitāte. Izglītības iestādes rada pamatu, uz kura veidojas sabiedrības nākotne, un tām ir svarīga atbildība veicināt daudzpusīgu un atvērtu vidi. Veicinot daudzpusīgu un atvērtu vidi izglītības iestādēs, tās var kalpot kā paraugs sabiedrībai, kur cilvēki mācās cienīt un saprast citādus viedokļus un dzīvesveidus. Šāda vide veicina iedvesmojošu un bagātinātu mācību pieredzi, kas ietver dažādu kultūru, pieredžu un ideju apmaiņu.
Skolotāju rīcībā ir plašs pedagoģisko līdzekļu klāsts multikulturālai un starpkultūru izglītībai, kas paredzēti diskriminācijas novēršanai. Tomēr ir maz zināms par to lietderību, jo praksē īstenotās pretdiskriminējošās programmas lielākoties netiek novērtētas vai nav pietiekami stingri novērtētas, lai varētu izdarīt secinājumus par to efektivitāti.[7]
Tomēr vēlos uzsvērt, ka aizspriedumu mazināšanai galvenā loma ir ģimenei, kam būtiska ietekme uz indivīdu attīstību un viņa uzskatiem. Tieši ģimenē bērni apgūst pirmos soļus un pirmos vārdus, tādēļ vecāki var arī dalīties ar bērniem par dažādu kultūru vēsturi, tradīcijām un vērtībām, veicinot izpratni un cieņu, jo ģimene ir vieta, kur cilvēki iemācās veidot personīgās attiecības un cieņu pret citiem.
[1] Newman, J. Prejudice as Prejudgment. JSTOR, Vol. 90, No. 1 (Oct., 1979), pp. 47-57 (11 pages)
[2] D’Urso, G., Chavez, D.V., Strohmeier, D., Trach, J. The Role of Morality and Religiosity in Ethnic and Homophobic Prejudice Among Teachers. Sexuality & Culture. Aug2023, Vol. 27 Issue 4, p1403-1418. 16p. DOI: 10.1007/s12119-023-10069-z.
[3] Tassinari, M., Burkard Aulbach, M., Jasinskaja-Laht, I. The use of virtual reality in studying prejudice and its reduction: A systematic review. PLoS ONE. 7/14/2022, Vol. 17 Issue 7, p1-48. 48p. DOI: 10.1371/journal.pone.0270748.
[4] Etchezahar, E., Ungaretti, J., Gómez Yepes, T., Albalá Geno, M. Á. Validation of the subtle and blatant prejudice towards Bolivian immigrants scale in Argentina. Psicologia: Reflexão e Critica. 6/2/2023, Vol. 36 Issue 1, p1-10. 10p. DOI: 10.1186/s41155-023-00257-z.
[5] D’Urso, G., Chavez, D.V., Strohmeier, D., Trach, J. The Role of Morality and Religiosity in Ethnic and Homophobic Prejudice Among Teachers. Sexuality & Culture. Aug2023, Vol. 27 Issue 4, p1403-1418. 16p. DOI: 10.1007/s12119-023-10069-z.
[6] Peshkopia, R., Giakoumis, K. Nationalistic education and its colourful role in intergroup prejudice reduction: lessons from Albania. Journal of Southeast European & Black Sea Studies. Sep2021, Vol. 21 Issue 3, p457-480. 24p. DOI: 10.1080/14683857.2021.1932161.
[7] Liebkind, K., Makinen, V., Jasinskaja-Lahti, I., Renvik, T., Solheim, E. Improving outgroup attitudes in schools: First steps toward a teacher-led vicarious contact intervention. Scandinavian Journal of Psychology. Feb2019, Vol. 60 Issue 1, p77-86. 10p. DOI: 10.1111/sjop.12505.
© Studiju darbi 2024