Nesenā ikgadējā vizītē pie sava kardiologa, ārste man teica, ka vajag uzlabot muskuļu spēku. Tad, nu, es sāku domāt, ka vajadzētu nodarboties ar kādu sporta veidu. Tikai ar kādu nebija ne jausmas.
Šodien, braucot mašīnā, pamanīju kādu sievieti, kura nūjoja. Nodomāju, kāpēc gan ne. Tā, nu, es sāku sīkāku izpēti nūjošanu.
Soļošanu ar nūjām 20. gadsimta 20. gados izdomāja slēpotāji Somijā, vasarā somu distanču slēpotāji izmantoja slēpošanas nūjas, lai vingrinātos un sagatavotos ziemas sezonai. Tas kalpoja kā “sausais skrējiens” pirms ziemas. Šāda veida pastaigu prakse atgriezās pēc 1997. gada, kad tā šķērsoja Skandināvijas valstu robežas un kļuva populāra praktiski visā Rietumeiropā un Centrāleiropā. Nūjošanas popularitāti nosaka tās vienkāršība un pieejamība, ar to nodarboties var visur un jebkurā gadalaikā gandrīz ikviens. Šāda veida fiziskās aktivitātes šķiet ļoti pievilcīgas, it īpaši cilvēkiem, kuri ir sasnieguši savu labāko vecumu. Nūjošanai nav nepieciešami nekādi izdevumi un nekādas īpašas motoriskās spējas papildus staigāšanai.[1]
Nūjošana (Nordic walking) ir fiziskās aktivitātes veids, kurā tiek izmantotas speciāli šim kustības veidam paredzētas nūjas. Nūjošanas lielākā priekšrocība ir tā, ka ar to praktiski var nodarboties ikviens. Pēdējos gados nūjošana ir ieguvusi popularitāti, ko iecienījuši dažāda vecuma un dažādu individuālo fitnesa līmeņu cilvēki. Literatūrā nūjošana visbiežāk tiek salīdzināts ar brīvo iešanu un skriešanu.[2] Ejot ar nūjām, tāpat kā distanču slēpošanā, nūjas spēks pret zemi, ko rada nūjas atgrūšanās kustība nūjošanas laikā, palielina pastaigas ātrumu un stimulē muskuļu darbību abās rokās.[3]
Nūjošana ir uz gaitu balstīta darbība, kuras pamatā ir dabiska un tajā pašā laikā vienkārša cilvēku kustība. Nūjošanā ir iesaistīti gandrīz 90% muskuļu. Nūjošanas tehnika, kurā tiek izmantotas staigāšanas nūjas, aktivizē plecu jostas, augšējo ekstremitāšu, muguras, krūškurvja muskuļus un vēdera muskuļus.[4]
Nūjošana piedāvā dažādas fitnesa priekšrocības un uzlabo arī::
- asins cirkulāciju;
- ķermeņa augšdaļas spēku;
- sirds un plaušu kapacitāti;
- kakla un mugurkaula kustīgumu;
- poza un ķermeņa apzināšanos;
- līdzsvaru un stabilitāti
- elastību un kustību amplitūdu.[5]
2015. gadā Silēzijas provincē tika veikts pētījums, kurā piedalījās 42 sievietes, kuras ikdienā nodarbojās ar nūjošanu, un tik pat sieviešu, kuras neregulāri nodarbojās ar nūjošanu. Piebildīšu, ka Silēzijas province atrodas Centrāleiropā, precīzāk tās lielāka daļa atrodas Polijā un pa nelielām daļām atrodas Vācijā un Čehijā. Sieviešu vecums, kuras piedalījās pētījumā, ir no 48 līdz 58 gadiem.
Ņemot vērā pētījuma rezultātus, nūjošanas treniņus iesaka sievietēm, kuras vēlas zaudēt svaru, uzlabot vispārējo fizisko sagatavotību un, vingrojot novērst asinsrites sistēmas slimības. Turklāt nūjošanu var izmantot rehabilitācijai cilvēkiem, kuriem sirds un asinsvadu sistēmas slimības slimībām, kā arī nūjošana ieteicama cilvēkiem, kuri tiek ārstēti no kardioķirurģiskiem stāvokļiem.
4 nedēļu nūjošanas treniņš būtiski uzlaboja sieviešu fizisko sagatavotību. Paaugstināta fiziskā sagatavotība sievietēm, kuras piedalās nūjošanā, būtiski uzlaboja subjektīvo veselības kvalitātes vērtējumu. Šajos pētījumos iegūtie rezultāti liek secināt, ka staigāšana ar nūjām tāpat kā nūjošana ir jāpopularizē kā vienkāršs, lēts un drošs un galvenokārt efektīvs vingrošanas veids, kas var kompensēt mazkustīga dzīvesveida negatīvo ietekmi pusmūža vecumā.[6]
Līdz ar to var teikt, ka nūjošana uzlabo fizisko sagatavotību un subjektīvo veselības kvalitāti. Tas ir īpaši svarīgi pusmūža vecumā, kad mazkustīgs dzīvesveids var radīt negatīvas sekas veselībai. Tādējādi nūjošana ir jāuztver kā vienkāršs, lēts un efektīvs veids, kā uzturēt aktīvu dzīvesveidu un uzlabot veselību. Turklāt nūjošana ir viegli pieejama un nav nepieciešami lieli finansiālie līdzekļi vai īpašas motoriskās prasmes, lai to veiktu. Tas to padara par pievilcīgu izvēli daudziem cilvēkiem, it īpaši tiem, kas vēlas saglabāt vai uzlabot savu veselību un labklājību, neieguldot lielas pūles vai izdevumus. Kopumā nūjošana ir vienkārša, bet ārkārtīgi efektīva fiziskā aktivitāte, kas sniedz plašu veselības un fitnesa labumu klāstu. Tā ir pelnījusi tās popularitāti un ir vērts to iekļaut savā ikdienas dzīvesveidā, īpaši, ja ir vēlme uzlabot veselību un labklājību.
[1] Saulicz, M., Saulicz, E., Myśliwiec, A., Wolny, T., Linek, P., Knapik, A., Rottermund, J. Effect of a 4-week Nordic walking training on the physical fitness and selfassessment of the quality of health of women of the perimenopausal age. Menopausal Review / Przegląd Menopauzalny. 2015, Vol. 14 Issue 2, p105-111. 7p. DOI: 10.5114/pm.2015.52152.
[2] Wudarczyk, S., Woźniewski, M., Szpala, A., Winiarski, S., Bałchanowski, J. Mechatronic Pole System for Monitoring the Correctness of Nordic Walking. Sensors 2023, 23, 8436. https://doi.org/10.3390/s23208436
[3] Kato, T., Tomioka, T., Yamashita, T., Yamamoto, H., Sugajima, Y., Ohnishi, N. Nordic Walking Increases Distal Radius Bone Mineral Content in Young Women. Journal of Sports Science & Medicine. Jun2020, Vol. 19 Issue 2, p237-244. 8p.
[4] Hanuszkiewicz, J.M., Woźniewski, M., Malicka, I. The influence of nordic walking on isokinetic trunk muscle endurance and sagittal spinal curvatures in women after breast cancer treatment. Acta of Bioengineering & Biomechanics. 2020, Vol. 22 Issue 2, p1-15. 16p. DOI: 10.37190/ABB-01545-2020-02.
[5] Yukon Nordic Walking Leader Guide. (n.d.). Available: https://rpay.link/guide/pdf31.pdf
[6] Saulicz, M., Saulicz, E., Myśliwiec, A., Wolny, T., Linek, P., Knapik, A., Rottermund, J. Effect of a 4-week Nordic walking training on the physical fitness and selfassessment of the quality of health of women of the perimenopausal age. Menopausal Review / Przegląd Menopauzalny. 2015, Vol. 14 Issue 2, p105-111. 7p. DOI: 10.5114/pm.2015.52152.
© Studiju darbi 2024