
Jau vairākus gadus man ir sadarbība ar kādu vīrieti. Viņš visu laiku kaut ko solīja, to neizdarot vai izdarot ar novēlošanos. Viņa uzvedība man bija nesaprotama, taču sadarbību es nepārtraucu, jo, lai gan vienmēr novēlotu, taču tomēr maksāja man par darbu, ko es darīju.
Taču vienā dienā es uzzināju, ka viņš bija precējies. Viņam ir divi bērni un viņš ir gejs. Tas man salika visu pa plauktiņiem. Es viņam pat atvainojos par savu nelabvēlīgo uzvedību, jo man nepatīk, pat ļoti nepatīk cilvēki, kuri melo vai sasola zelta kalnus un neizdara.
Domājot par šo vīrieti, es nolēmu izpētīt informāciju par gejiem no zinātniskajām publikācijām. Jāpiebilst, ka viņš nav vienīgais, kuru es zinu, kā geju, precīzāk homoseksuālu vīrieti, jo man liekas, ka vārds gejs skan rupji.
Izrādās, ka geji ir bijuši jau sen. Pirms Cjinu dinastijas (Qing Dynasty) (1644–1911) vēlme pēc viendzimuma bija lielā mērā pieņemta aristokrātisko vīriešu un karalisko ģimeņu vidū, par ko liecina tādu terminu kā dalīšanās ar persiku (yutao, 余桃) un sagrieztas piedurknes lietošana (duanxiu, 断袖), lai aprakstītu romantiskas vīriešu attiecības. Taču 1900. gadu sākumā Rietumu pasaule izraisīja homoseksuālītes patoloģizāciju un stigmatizāciju, kā rezultātā homoseksuāļi tika apspiesti un sociāli izolēti, īpaši Ķīnas Tautas Republikā. Neskatoties uz viendzimuma uzvedības dekriminalizāciju Ķīnā 1997. gadā, sabiedrības attieksme pret homoseksuālīti joprojām ir negatīva, liekot daudziem homoseksuāļiem dzīvot slēptu dzīvi, ko raksturo pašaizliedzība, personīga upurēšanās un naids pret sevi. Pat mūsdienās dažās Ķīnas universitātēs izmantotajās mācību grāmatās homoseksualitāte ir klasificēta kā garīgi traucējumi.[1]
Kas attiecas uz gejiem, daži pētījumi atklāj augstāku narcisma līmeni vīriešiem, kuri sevi identificē kā gejus, nekā tiem, kuri identificējas kā heteroseksuāli. To varētu saistīt ar dažādiem faktoriem, piemēram, reakciju uz heteroseksuālās sabiedrības nomācošo homofobisko spēku vai geju kopienas augstajiem vizuālajiem standartiem, kas liek gejiem ļoti rūpēties par savu izskatu. Geji uzskata, ka vīrišķīgi vīrieši ir pievilcīgāki, un tāpēc viņi vēlas pārvarēt sievišķīgos geju tēlus, demonstrējot hegemonisku vīrišķību.[2]
Ilgu laiku psihologi ir uzskatījuši, ka personības iezīmes var atšķirties cilvēkiem ar atšķirīgu seksuālo orientāciju. Seksuālā orientācija tiek dēvēta par relatīvu seksuālu pievilcību pret viena dzimuma personām, abiem dzimumiem vai pretējo dzimumu, bet seksuālā identitāte attiecas uz personas priekšstatu par homoseksuālitāti, biseksuālitāti vai heteroseksuālitāti.[3]
Laikā, kad demokrātiskās valstis atzīst homoseksuālitāti, ir valstīs, kur tā ir aizliegta ar likumu (Indija, Malaizija). 2009. gadā Deli Augstākā tiesa dekriminalizēja homoseksualitāti, bet 2013. gada 11. decembrī Indijas Augstākā tiesa apstiprināja Indijas Kriminālkodeksa 377. sadaļu, kas paredz kriminālatbildību par pieaugušo viendzimuma saskarsmi. 2014. gada aprīlī Indijas Augstākā tiesa konstitucionāli atzina transpersonas kā trešo dzimumu.[4] Ar transpersonu Indijā saprot personu, kuras dzimšanas noteiktais dzimums atšķiras no dzimuma identitātes. Indijā lielāko daļu transpersonu ir pametusi ģimene un sabiedrība. Viņi saskaras ar lielu pazemojumu un netaisnību, kas atstāj viņus sabiedrībā sociāli, ekonomiski un izglītības ziņā atpalikušus.[5]
Ņemot vērā rakstīto, es sapratu, kādēļ šī vīrieša uzvedība ir, maigi sakot dīvaina. Lai gan viņš apzinās, ka viņš ir homoseksuāls, viņam traucē veidot darījumu attiecības ar sievietēm, jo viņš ir narciss. Narcisms ir daudzšķautņaina un relatīvi stabila personības konstrukcija, ko tradicionāli raksturo pašnovērtējums, pašsvarīgums un pārmērīga rūpēšanās par savām vajadzībām uz citu rēķina. Lai gan narcisms parasti tiek uztverts kā patoloģija, veseliem cilvēkiem to var konstatēt daudz zemākā līmenī nekā cilvēkiem ar narcistiskiem personības traucējumiem.[6]
Es secinu, ka homoseksualitāte ir pataloģija, lai gan Pasaules Veselības organizācija (World health Organisation) ir noņēmusi homoseksualitāti no Starptautiskās slimību klasifikācijas, taču tomēr es uzskatu, ka tā ir novirze no normālā, taču arī tādus cilvēkus sabiedrībai ir jāpieņem un cienīt dažādību, ka cilvēki var piedzīvot un izprast seksuālās orientācijas dažādi.
[1] Whyke, T.W., Wang, Z., Dean, L., Peng, A.Y. From Countryside to Cyberspace: The Cruel Optimism of Live Streaming for China’s Rural Gay Men. Sexuality & Culture. Aug2023, Vol. 27 Issue 4, p1578-1598. 21p. DOI: 10.1007/s12119-023-10079-x.
[2] Biancalani, G., Ronconi, L., Testoni, I. Differences in Social Networking Behaviors Between Italian Gay and Heterosexual Men. Sexuality & Culture. Feb2023, Vol. 27 Issue 1, p326-342. 17p. DOI: 10.1007/s12119-022-10015-5.
[3] Allen, M., Robson, D. Personality and Sexual Orientation: New Data and Meta-analysis. Journal of Sex Research. Oct2020, Vol. 57 Issue 8, p953-965. 13p. DOI: 10.1080/00224499.2020.1768204.
[4] Kar, A., Mukherjee, S., Ventriglio, A., Bhugra, D. Attitude of Indian Medical Students Towards Homosexuality. East Asian Archives of Psychiatry. Jun2018, Vol. 28 Issue 2, p59-63. 5p. DOI: 10.12809/eaap181728.
[5] Kumbar, L., Bobba, R., Nagaraj, A., Kalra, P. Demographic Data of Transgender Population from a Tertiary Care Center in South India. Medical Journal of Dr. D.Y. Patil Vidyapeeth. Sep/Oct2023, Vol. 16 Issue 5, p726-730. 5p. DOI: 10.4103/mjdrdypu.mjdrdypu_797_21.
[6] Wheeler, M., Burns, L., Stephenson, P. A Narcissism/Vanity Distinction? Reassessing Vanity Using a Modern Model of Narcissism Based on Pride, Empathy, and Social Behaviors. Behavioral Sciences (2076-328X). Sep2023, Vol. 13 Issue 9, p762. 15p. DOI: 10.3390/bs13090762.
© Studiju darbi 2024