Drīz jau klāt atkal mīlestības laiks, jo tuvojas 14.feburāris, Valentīna diena, un protams jau par tradīciju kļuvusi filma “Titāniks”. Domājot par plāniem uz nākotni, radās interese, no kurienes ir radusies Valentīna diena un kādēļ tā ir tieši 14. februārī.
Valentīna dienas vēsturei ir sena izcelsme. Romiešu laikos notika Luperkalijas (Lupercalia) festivāls 15. februārī. Sākotnēji tos dēvēja par Auglības dienu, kas tika svinēta cerībā, lai būtu laba raža. Laika gaitā šī tradīcija attīstījās līdz partneru svinībām. Vēlāk šo datumu saistīja divi svētie Romas Valentīns un Terni Valentīns, jo viņi bija kristiešu mocekļi, kurus Romas imperatori nogalināja 14. februārī, Luperkalijas priekšvakarā. Romantiskie stāsti tika saistīti ar abiem Valentīniem, turklāt viens no viņiem apprecējās ar mīļoto, neskatoties uz imperatora aizliegumu. Galu galā katoļu baznīca pagodināja šos vīriešus, pasludinot tos par svētajiem.[1]
Valentīnu dzīves laikā Romas impērijas zelta laikmets tuvojās beigām. Izglītība samazinājās, nodokļi pieauga un pilsoņi saskārās ar uzbrukumu no visām pusēm. Spējīgi vīri bija vajadzīgi kā karavīri un virsnieki, bet imperators Klaudijs uzskatīja, ka precēti vīrieši, kas ir emocionāli piesaistīti savai ģimenei, tādējādi nebūtu labi karavīri. Viņš uzskatīja, ka laulība padara vīriešus vājus, tāpēc viņš izdeva ediktu, kas aizliedza laulības, lai nodrošinātu romiešiem kvalitatīvus karavīrus. Par laimi, laipnais bīskaps vārdā Valentīns saprata dekrēta netaisnību un plānoja slepeni pretoties monarha pavēlēm. Kad mīlētāji domāja apprecēties, viņi devās uz slepenu vietu, lai Valentīns pievienotos laulības sakramentam.[2]
Klaudijs drīz uzzināja par šo mīlētājiem un lika viņus arestēt. Ieslodzījuma laikā Valentīns iemīlēja sava cietuma uzrauga meitu. Jaunajai meitenei tas radīja lielas skumjas, uzzinot par viņas drauga nenovēršamo nāvi. Ir teikts, ka tieši pirms nāvessoda izpildes Valentīna lūdza pildspalvu un papīru un parakstīja viņai atvadu vēstījumu: “No jūsu Valentīna.” Tiek uzskatīts, ka Valentīna nāvessods tika izpildīts 270. gada 14. februārī p.m.ē. Tādējādi šī diena kļuva par dienu mīļotājiem un Valentīns par tās aizbildni.[3]
Citi stāsti liecina, ka Valentīns, iespējams, tika nogalināts par mēģinājumu palīdzēt kristiešiem izbēgt no skarbajiem Romas cietumiem, kur pret viņiem izturējās briesmīgi slikti.
Eiropā viduslaikos radās paraža, kur pusaudži un neprecēti pieaugušie pulcējās Valentīna dienas svinībās. Piemēram, Itālijā jaunieši pulcējās pāros, lai klausītos dzeju, mūziku un pastaigātos. Francijā 1400. gadā Valentīna dienā tika izveidota “mīlestības tiesa”, lai risinātu laulības līgumus un sieviešu vardarbību. Orleānas hercogs Čārlzs veltīja savai sievai pirmo ierakstu Valentīna dienā 15. gadsimtā.
Mūsdienīgāku Valentīna dienas versiju Lielbritānijā sāka plaši svinēt 1700. gados. Pāri sāka apmainīties ar kartītēm, piezīmēm un sirsnības vārdiem. Amerikas Savienotajās Valstīs Estere A. Houlenda 1840. gados sāka masveidā ražot Valentīna dienas kartītes.[4] Valentīns parasti attēlo Amoru, romiešu mīlestības dievu, kopā ar sirdīm, kas tradicionāli ir emociju vieta. Tā kā tika uzskatīts, ka putnu pārošanās sezona sākas februāra vidū, arī putni kļuva par šīs dienas simbolu. Tradicionālās dāvanas ietver konfektes un ziedus, īpaši sarkanas rozes, skaistuma un mīlestības simbolu.[5]
1861. gadā Ričards Kadberijs izveidoja pirmo sirds formas kastīti Valentīna dienai. Šai kastītei vajadzēja iemūžināt šokolādes lomu šajā dienā; šokolādei bija jākļūst par Valentīna dienas dāvanu, bet kastītei – par ilgstošu piemiņu no gardā un greznā cienasta. Kastīte tika taisīta, ņemot par piemēru agrākās Valentīna dāvanas tradīcijas, kas sākotnēji tika izgatavotas no zīda, samta vai mežģīnēm, kas tika lolotas un kļuva par piemiņas lietām.
Tādās valstīs kā Japāna Valentīna diena netika svinēta, līdz to 20. gadsimta 30. gados ieviesa konditorejas izstrādājumu zīmols Morozoff Ltd. Līdz 1950. gadiem uzņēmums reklamēja sirds formas šokolādes japāņu klientiem, kā arī tūristiem un apmeklētājiem. Tas pierāda, kā brīvdienas ir kļuvušas par komerciālām iespējām visā pasaulē.[6]
Atgriežoties par Terni Valentīnu, šīs Valentīns bija bīskaps Itālijas pilsētā Terni. Bīskapam Valentīnam tika uzdāvināta tiesneša aklā meita un viņam lika atjaunot redzi. Ja viņam tas izdosies, tiesnesis apsolīja darīt jebko Valentīna labā. Uzliekot rokas viņai acīs, Valentīns lūdzās, un bērna redze tika atjaunota. Tiesnesis bija pazemīgs un paklausīja Valentīna lūgumiem; salauzt visus elkus ap viņa māju, gavējot trīs dienas un pēc tam kristoties kopā ar ģimeni un visu 44 cilvēku mājsaimniecību. Uzticīgais tiesnesis atbrīvoja Valentīnu un visus viņa kristiešus.[7]
Valentīns devās uz Romu, uz dienvidiem no Treni. Viņš tika arestēts par cilvēku pievēršanu kristietībai, kā arī par kristiešu pāru laulību un palīdzības sniegšanu kristiešiem, kurus vajāja Romas imperators Klaudijs II. Atrodoties cietumā, Valentīnam tika dota iespēja glābt savu dzīvību, atsakoties no kristīgās ticības. Viņa atbilde kā vienmēr bija NĒ. Viņš teica, ka pieņems savu ticību Jēzum Kristum kā Kungam un Glābējam.[8]
Valentīns nepārstāja dalīties ticībā. Cietuma sargs tika pārvērsts un atveda savu aklo meitu pie Valentīnas, lūdzot, lai viņš dziedina savu meitu. Kad Valentīns uzlika roku uz viņas acīm un lūdza Kungu Jēzu, viņa tika dziedināta. Valentīns kļuva labās attiecībās ar imperatoru, kurš vēlējās pārliecināt imperatoru par kristietību, taču imperators sadusmojās un piesprieda Valentīnam nāvi. Imperators pavēlēja Valentīnam izpildīt nāvessodu 269. gada 14. februārī. Ir stāsts, ka nāvessoda izpildes dienā viņš uzrakstīja zīmīti no akluma izdziedinātajai cietumsarga meitai, parakstot zīmīti “Tavs Valentīns”![9]
Atklāti sakot, biju pārliecināta, ka Valentīna diena ir radusies no Kupidona un Amora, taču izrādās, ka tās pamatā ir divu cilvēku – Valentīnu nāves, kuras mēs mūsdienās svinam.
[1] Maxwell, D.J. Valentine’s Day: A Brief History and Game. Library Media Connection, v27 n4 p34-35 Jan-Feb 2009.
[2] Hernandez, C. The History of Valentine’s Day. https://www.thegoodmangroup.com/_newsletters/Jan-pdf-gifs/katella_news.pdf
[3] Turpat
[4] Maxwell, D.J. Valentine’s Day: A Brief History and Game. Library Media Connection, v27 n4 p34-35 Jan-Feb 2009.
[5] Valentine’s Day. https://www.britannica.com/topic/Valentines-Day
[6] : Dunn, D. Say it with chocolate. Confectionary Production. Dec2013/Jan2014, Vol. 79 Issue 9, p13-14. 2p.
[7] https://pilgrimcenterofhope.org/wp-content/uploads/2022/02/Pamphlet-St-Valentine.pdf
[8] Turpat
[9] Turpat
© Studiju darbi 2024