Ritinot facebook platformā ierakstus, konstatēju, ka ļoti daudz ierakstu ir par ēdienu gatavošanu. Pēc pēdējo dienu notikumiem, kad meitai nācās izsaukt ātros pēc kādas kafejnīcas ēdiena, jo sākās alerģiska reakcija, nolēmu uzrakstīt. Atsaucoties uz facebook ierakstiem, kuros daudz dažādu ierakstu par ēdienu gatavošanu, aicinu katru (gan to gatavotājus, gan sekotājus) pievērst uzmanību, pārtikas alergēniem.
Pārtikas alerģiju definē kā nelabvēlīgu ietekmi uz veselību, ko izraisa specifiska imūnās atbildes reakcija, kas reproducējami rodas, saskaroties ar konkrētu pārtiku. Pārtikas alerģija pašlaik ir nopietna sabiedrības veselības problēma, kas skar 3–6% bērnu attīstītajās valstīs, kas negatīvi ietekmē pacientu un viņu ģimeņu dzīves kvalitāti un rada ievērojamu finansiālu slogu ģimenēm.[1]
Pārtikas alerģiju biežums pieaug gan bērniem, gan pieaugušajiem. Lai gan daudziem bērniem, kļūstot vecākiem, laika gaitā pārtikas alerģijas pazūd, tomēr dažas bērnības pārtikas alerģijas saglabājas arī jaunu pieaugušo vecumā. Imūnglobulīna-E(IgE) izraisītas alerģijas var izraisīt dzīvībai bīstamu anafilaksi, turklāt pusaudžiem un jauniem pieaugušajiem ir lielāks nāves risks nekā bērniem anafilakses dēļ. Tādēļ pārtikas ražotājiem, ir jānodrošina alerģiju pārvaldība, kas ietver citu informēšanu par pārtikas alergēniem, lai izvairītos no tiem.[1] Ar imūnglobulīnu (Ig)E izraisīta pārtikas alerģija ir izplatīts medicīnisks stāvoklis ar izpausmēm, sākot no viegliem ādas simptomiem līdz dzīvībai bīstamiem traucējumiem un retos gadījumos var izraisīt pat nāvi. IgE izraisīta pārtikas alerģija dažreiz prasa kofaktoru klātbūtni alerģijas ierosināšanai. Šī parādību sauc par anafilaksi. Šādi kofaktori var vai, nu, pastiprināt alerģijas smagumu, vai pat ir neaizvietojami konkrētas reakcijas izraisīšanā.[2] Izpētot interneta resursus, medicīniski kofaktors ir faktors, kam ir jāsavienojas ar citu faktoru, lai notiktu funkcija. Saistībā ar pārtikas alergēniem un kopumā alerģijām, kofaktoru izmanto, lai aprakstītu papildu faktorus vai apstākļus, kas var pastiprināt vai aktivizēt alerģisku reakciju.
Visizplatītākie pārtikas alergēni, kas izraisa aptuveni 90% nepatīkamu reakciju, ir olbaltumvielas, kas atrodamas govs pienā, olās, zemesriekstos, koku riekstos, sojā, kviešu miltos, zivīs, jūras gliemjos, vēžveidīgos un galvkājos. Biežas alerģijas izraisītāji ir ogas, citrusaugļi, medus, sezama sēklas un vairāki citi pārtikas produkti un piedevas.[3]
Jāatzīst, ka alerģija izraisa astmu. Astma un alerģija ir sarežģītas slimības, ko izraisa vides un ģenētiski faktori. Ir veikti vairāki lieli genoma mēroga pētījumi par astmas fenotipiem, atopisko dermatītu un alerģiskām slimībām. Gadu gaitā astma arvien vairāk tiek atzīta par slimību, kurai ir alerģiska sastāvdaļa, lai gan galvenā uzmanība tika pievērsta vides alergēniem, piemēram, kaķu un mājas putekļu ērcīšu alerģijām. Ir vispārzināms fakts, ka inhalējamo alergēnu iedarbība var būt astmas saasināšanās faktors, lai gan izvairīšanās no alergēniem ietekme uz astmu joprojām nav skaidra.[4]
Ņemot vērā iepriekš rakstīto, cilvēki, kam ir tieksme uz pārtikas alerģiju var izvairīties no tās, neēdot produktus, no kuriem ir alerģija, taču to var izdarīt tikai tad, kad viņi zina, ko viņi ēd. Ko darīt gadījumos, kad nav zināms, kādi produkti ir pārtikā, ko viņi pērk, piemēram, kā mana meita, pasūtot ēdienu Wolt platformā, kur es nemanu, ka ir ievietota informācija par alergēnu klātbūtni. Atverot sadaļu par produkta informāciju, tikai tad to var izlasīt, taču tam tā nevajadzētu būt. Šo informāciju ir jāuzrāda redzama vietā, ar to es domāju, meklējot produktu. Raksta augšpusē ir vērojama pasūtītā produkta skrīnšots no platformas Wolt. Taču zemāk ir aplūkojams attēls no Wolt platformas ēdinātāju piedāvājuma. Tajā kā redzams par alergēnu klātbūtni nekas nav minēts, kas nozīmē, ka faktiski cilvēkam, kurš vēlas pasūtīt konkrēto produktu ir jāsarežģī sava dzīve, lai izvēlētos konkrētu pārtikas produktu. Tādēļ es aicinu jebkuram ēdiena piedāvātājam pievienot visu nepieciešamo informāciju redzamā vietā par pārtikas produktu, ko viņš vēlas nopirkt, jo Wolt platforma ir domāta, lai atvieglotu preču pirkšanu, nevis lai sarežģītu to, meklējot papildus informāciju par produktu, kuram cilvēks zina sastāvu. Citādi var gadīties visādi.
[1] McLaughlin, A., Macaulay, T., Peterson, C. College students’ knowledge and management of food allergies. Journal of American College Health. Aug-Sep2021, Vol. 69 Issue 6, p610-616. 7p. DOI: 10.1080/07448481.2019.1705832.
[2] Alexiou, A., Höfer, V., Dölle-Bierke, S., Grünhagen, J., Zuberbier, T., Worm, M. Elicitors and phenotypes of adult patients with proven IgE-mediated food allergy and non-immune-mediated food hypersensitivity to food additives. Clinical & Experimental Allergy. Nov2022, Vol. 52 Issue 11, p1302-1310. 9p. DOI: 10.1111/cea.14203.
[3] Shaheen, A.M., Ismail, Y.M., Abedm, N.T., Abdel Haie, O.M., Shafiq Ebrahim Alrabbat, E. Food Allergy and Asthma Exacerbation In Asthmatic Children. Egyptian Journal of Hospital Medicine. Apr2023, Vol. 91, p4933-4938. 6p.
[4] Shaheen, A.M., Ismail, Y.M., Abedm, N.T., Abdel Haie, O.M., Shafiq Ebrahim Alrabbat, E. Food Allergy and Asthma Exacerbation In Asthmatic Children. Egyptian Journal of Hospital Medicine. Apr2023, Vol. 91, p4933-4938. 6p.
[1] Takahashi, H., Fujii, T., Yamakawa, S., Yamada, C., Fujiki, K., Kondo, N., Funasaka, K., Hirooka, Y., Tochio, T. Combined oral intake of short and long fructans alters the gut microbiota in food allergy model mice and contributes to food allergy prevention. BMC Microbiology. 9/22/2023, Vol. 23 Issue 1, p1-15. 15p. DOI: 10.1186/s12866-023-03021-6.
© Studiju darbi 2024