Vakar ritinot sociālajā vietnē postus, pamanāms bija vienas sabiedrībā zināmas 14. Saeimas deputātes posts par naidu pret Stambulas konvencijas ratificēšanu (apstiprināšanu) un pret pensionāriem, un pret dzimumiem. Tādēļ nolēmu izpētīt pati, kas lācītim vēderā.
Jāsaka, ka Stambulas konvencijas īstais nosaukums ir ES direktīva par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu un attiecīgi angļu valodā, kas tika atvērta parakstīšanai Turcijā, Stambulā, 2011. gadā. Konvenciju 2019. gadā parakstījušas 46 valstis un Eiropas Savienībā 2019. gada martā to ir ratificējušas 34 valstis.[1]
Liela daļa kritikas, arī konkrētās deputātes, rodas saistībā ar jēdzienu “dzimums”, ko konvencijas kritiķi uzskata pretrunā ar iedibinātajiem dabisko tiesību jēdzieniem, dzimuma bioloģiskajām definīcijām un kultūras veidotām ģimenes un konstitucionālo tiesību tradīcijām.[2] Jāsaka, ka aplūkotajā Stambulas konvencijas versijā neatrod jēdzienu dzimums, tādēļ es īsti nesaprotu, par ko ir pēršanās. Iespējams, ka tā ir grozīta, taču par to Jūs variet pārliecināties paši uzspiežot uz augstākminētās saites. Arī angļu versijā nav redzams termins gender – dzimums. Iespējams, ka es kaut ko nesaprotu, taču saprotu vienu, ja arī ir lietots dzimums, tas nenozīmē, ka divām tantiņām ir jādzīvo kopā un sazin, kas ir jādara. Tas ir komentārs no augstāk minētās deputātes teksta postā.
2018. gada 27. jūlijā Bulgārijas Konstitucionālā tiesa Stambulas konvenciju atzina par antikonstitucionālu, neskatoties uz ilgām publiskajām debatēm par Stambulas konvencijas ratifikāciju. Debates raisīja Stambulas konvencijas projekta stadijā izmantotie divi termini: sex un gender, kuriem latviešu un bulgāru valodā ir viens ekvivalents termins – dzimums. Līdz ar to tulkotāji izgudroja dzimuma nozīmi izteikt frāzē – sociāli noteikts dzimums, [3] kas arī kā saprotu ir bijis sākotnējā Stambulas konvencijas versijā latviešu valodā. Termins gender Stambulas konvencijas pamata izpratnē ir vardarbība dzimuma dēļ. Šis termins tika apspriests akadēmiskajā vidē, un daudzi terminu dzimums atzina par “rietumu” uzspiestu terminu un kā daļu no lielākas stratēģijas “nedabisku” vērtību uzspiešanai, kas neatbilst Bulgārijas un Latvijas kristīgajām normām un morālei.[4] Termins sex apzīmē bioloģiskās atšķirības starp vīriešiem, sievietēm un starpdzimuma cilvēkiem, bet termins gender apzīmē sociālu konstrukciju, ko ietekmē ekonomiskie, politiskie, kultūras un citi faktori , tai skaitā sociālie faktori, kas veido priekšstatu par to, kādām jābūt vīriešu un sieviešu lomām un uzvedībai. Īsāk sakot, definīcija saskan ar anti-gender, par ko arī runā deputāte, kustības noraidīšanu idejai, ka dzimumu lomas nav dabiskas, bet gan koptas. [5]
2019. gada 1. jūlijā Ziemeļmaķedonija ratificēja Stambulas konvenciju, pamatojot, ka tā nosaka, ka valstij ir jāierosina kriminālvajāšana un sankcijas par seksuālu uzmākšanos ikdienas dzīvē un interneta telpā. Ar grozījumiem Kriminālkodeksā tika mainīts noziegums par izvarošanu, iekļaujot inkriminēšanā dzimumtieksmi un ieviesti jauni noziegumi, tostarp vajāšana un seksuāla uzmākšanās. Seksuālā uzmākšanās internetā nav ietverta Kriminālkodeksa grozījumos, lai gan likumā par vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē ir atzīta par īpašu vardarbības veidu.[6] Skatoties uz Ziemeļmaķedonijas pieredzi, var teikt, ka iespējams Latvijas krimināllikums piedzīvos izmaiņas un tiks grozīts, papildinot ar atbildību par seksuālo uzmākšanos, kā arī ar vardarbības veidiem, paredzot attiecīgos sodus.
Spānija Stambulas konvenciju ir ratificējusi 2014. gada 1.augustā. No 2019. gada oktobra līdz 2020. gada februārim Madridē (Spānija) notika kvalitatīvs pētījums, kurā tika izmantotas intervijas, kas ir daļa no PositivMasc ES pētniecības projekta. PositivMasc mērķis ir izpētīt attiecības starp jaunatni, vīrišķību un vardarbību pret sievietēm. Šī pētījuma dalībnieki bija 23 ieinteresētās puses (13 sievietes un 10 vīrieši), kas Spānijā strādā ar dzimumu saistītas vardarbības novēršanas jomā: sociālie darbinieki (4), politikas veidotāji (4), jauniešu kopienu pedagogi (4), feministu un LGBTQ aktīvistes (4) un profesionāļi, kas strādā pie vīrišķības veicināšanas. Pētījumā konstatēja, ka profesionāļi, kas nodarbojas ar dzimuma vardarbības novēršanu, atklāja pretrunu starp jauniešu izpratni par vardarbību dzimuma dēļ un viņu (nepietiekamības) identificēšanas kontroles praksi kā uz dzimumu balstītu vardarbību savās starppersonu attiecībās. Gan jaunas sievietes, gan vīrieši piedzīvoja ar dzimumu balstītu vardarbību galvenokārt kā fizisku vardarbību no partneru puses un seksuālu vardarbību no svešinieku puses. Ņemot vērā vīriešu dzimuma priviliģēto stāvokli, profesionāļi uzsvēra, ka zēniem ir grūtāk pašiem kritizēt savu lomu seksisma un uz dzimumu balstītas vardarbības izturēšanās. Lai novērstu uz dzimumu balstītu vardarbību, rezultāti norāda uz nepieciešamību piemērot dzimumu pārveidojošas pieejas, jo īpaši attiecībā uz to, kā vīrišķība tiek sociāli konstruēta. Lai to paveiktu, profesionāļi uzsver, cik svarīgi ir izmantot līdzdalības pieejas un izglītības stratēģijas, kas ir tieši saistītas ar jauniešu reālām situācijām, lai risinātu ikdienas seksistisku attieksmi un uzvedību, kas tiek normalizēta un netiek identificēta kā kaitīga prakse. Šķēršļi un veicinātāji ir identificēti ne tikai starppersonu un organizācijas līmenī, bet arī sabiedrības līmenī. Pētījumā tika atklāti izaicinājumi, sākot ar atklāšanu, kā dažādas vardarbība notiek jauniešu vidū, jo jauniešiem bieži ir ierobežota izpratne par vardarbību, sākotnēji uztverot to tikai kā fiziskas darbības un vardarbību, kas liecina, ka jauniešus ir jāizglīto par vardarbību, ko saprot kā fizisku uzbrukumu, īstenojot virkni citu attieksmju un prakses, tostarp ar dzimumu saistīta kontrolējoša vai draudoša uzvedība.[7]
Attiecībā uz jaunajiem vardarbības veidiem pētnieku atklājumi skaidri norāda uz nepieciešamību pievērst uzmanību kontrolei un uzraudzībai, izmantojot digitālās komunikācijas tehnoloģijas. Pašlaik mūsdienu sabiedrība saskaras ar “kibervardarbību”, kas uzsver nepieciešamību izstrādāt holistiskāku programmu. Viena no galvenajām grūtībām, risinot šāda veida vardarbību, ir tiešsaistes mijiedarbības subjektīvais raksturs, ko uzsver fakts, ka jaunām sievietēm, kuras ir pakļautas kibervardarbībai, pašām nav skaidra priekšstata par robežām, par izsekošanu vai uzmākšanos vai citu uz tehnoloģijām balstītu ļaunprātīgu rīcību, piemēram, seksuāli kompromitējošu attēlu vai datu (īstu vai viltotu) izplatīšanu internetā. Lai gan šis jēdziens var pastiprināt dzimumu lomu stereotipus, kas saistīti ar vardarbību dzimuma dēļ, tas arī uzsver, cik svarīgi ir atpazīt un risināt jaunu cilvēku iesaistīšanos kibervardarbībā. Tāpēc ir ļoti svarīgi nodrošināt, ka viņi saprot savas rīcības sekas.[8]
Pētnieki uzsver par izglītības programmām, kurā mācītu jauniešus par vardarbību. Šajās programmās ir jāuzsver vienlīdzīgas dzimumu attiecības, jāstrādā pie dzimumu normu apšaubīšanas un jāiekļauj saturs par pretvardarbības vīrišķību. Svarīgi ir tas, ka vispārēja jauniešu iesaistīšanās var būt īstenojama, ja tiek izveidotas stratēģijas, piemēram, vienaudžu mācīšanās vai viņu iesaistīšana pašā izstrādes procesā.[9]
Tātad pēc manis izpētītā, varu teikt, ka ir sacelta nepamatoti skaļa brēka attiecībā uz Stambulas konvenciju, jo daudzi neiedziļinājās, kas īsti ir konvencijā iekļautie jēdzieni. Tādēļ esmu viennozīmīgi par Stambulas konvencijas ratificēšanu, jo bērnībā bieži piedzīvoju vardarbību gan psiholoģisko, gan emocionālo un arī fizisko. Manuprāt, Stambulas konvencijas ratificēšana mainīs ne tikai sabiedrības attieksmi, bet arī izskaus vardarbību skolā un vispārīgi sabiedrībā, ja tiks pieņemta atbilstoša izglītības programma. Tātad nākotnē būs daudz lielāks ieguvums! Un tai nav nekāda sakara ar LGBT kopienu, kā to pozicionē god. deputātes kundze.
[1] Darakchi, S. “The Western Feminists Want to Make Us Gay”: Nationalism, Heteronormativity, and Violence Against Women in Bulgaria in Times of “Anti‑gender Campaigns”. Sexuality & Culture. Dec2019, Vol. 23 Issue 4, p1208-1229. 22p. DOI: 10.1007/s12119-019-09611-9.
[2] Elsner, R. Ukrainian churches and the implementation of the Istanbul convention in ukraine: being Europe without accepting “Gender”. Review of Faith & International Affairs. Sep2022, Vol. 20 Issue 3, p63-76. 14p. DOI: 10.1080/15570274.2022.2111797.
[3] Bankov, K. Cyberbullying and hate speech in the debate around the ratification of the Istanbul convention in Bulgaria: a semiotic analysis of the communication dynamics. Social Semiotics. Jun2020, Vol. 30 Issue 3, p344-364. 21p. DOI: 10.1080/10350330.2020.1731175.
[4] Darakchi, S. “The Western Feminists Want to Make Us Gay”: Nationalism, Heteronormativity, and Violence Against Women in Bulgaria in Times of “Anti‑gender Campaigns”. Sexuality & Culture. Dec2019, Vol. 23 Issue 4, p1208-1229. 22p. DOI: 10.1007/s12119-019-09611-9.
[5] Brodeală, E., Epure, G. Nature versus Nurture: ‘Sex’ and ‘Gender’ before the Romanian Constitutional Court. European Constitutional Law Review. Dec2021, Vol. 17 Issue 4, p724-752. 29p. DOI: 10.1017/S1574019622000013.
[6] Shushak Lozanovska, I., Ilijevski, I., Stanojoska, A. Sexual harassment in international documents, and comparative overview of good practices. Balkan Social Science Review. Jun2023, Vol. 21, p29-43. 15p. DOI: 10.46763/bssr2321029sh.
[7] Marcos-Marcos, J., Nardini, K., Briones-Vozmediano, E., Vives-Cases, C. Listening to stakeholders in the prevention of gender-based violence among young people in Spain: a qualitative study from the positivMasc project. BMC Women’s Health. 7/26/2023, Vol. 23 Issue 1, p1-13. 13p. DOI: 10.1186/s12905-023-02545-3.
[8] Turpat
[9] Turpat
© Studiju darbi 2023