Kad 40 pāri gados Tu saproti, kas notiek ar savu mīļu cilvēku, tad liekas, kas viss saliekas pa plauktiņiem un attaisnojas visas šī mīļā cilvēka izdarības. Tā notika arī ar mani, kad uzzināju, ka manam mīļam cilvēkam, kuram ir pāri 70, tika atklāti organiska emocionāla labilitāte jeb astēniskie traucējumi. Tā, nu, es sāku pētīt, kas ir šie traucējumi.
Pasaules Veselības organizācijas (World Health Organization) organisku emocionālu labilitātes (astēniskus) traucējumus raksturo, kā traucējumus, kam raksturīga izteikta un pastāvīga emocionāla labilitāte, nogurums vai dažādas nepatīkamas fiziskas sajūtas (reibonis) un sāpes, ko uzskata par organisku traucējumu izraisītām. Tiek uzskatīts, ka šis traucējums rodas saistībā ar cerebrovaskulāru slimību vai hipertensiju.[1]
Cerebrovaskulārās slimības (CVS) sastāv no neviendabīgas grupas stāvokļa, kuram ir kopīgas asins plūsmas un/vai smadzeņu asinsvadu anomālijas. Asinsrites traucējumus var izraisīt asinsvadu sašaurināšanās (stenoze), trombu veidošanās (tromboze), artēriju nosprostošanās (embolija) vai asinsvadu plīsums (asiņošana). Visi šie apstākļi nosaka atbilstošas smadzeņu asinsrites trūkumu domāšanas smadzeņu audos, izraisot išēmisku vai hemorāģisku insultu vai pārejošas išēmiskas lēkmes. Smadzeņu asinsvadu malformācijas (kroplība), neatkarīgi no tā, vai tās ir ģenētiski noteiktas vai nē, var izraisīt neatbilstošu asinsvadu augšanu, kas var kļūt disfunkcionāla, deģenerēties vai regresēt, kā tas ir neirodeģeneratīvās slimībās.[2] Tātad CVS ir asinsvadu, ģenētisko un vides faktoru sarežģītas mijiedarbības rezultāts.[3] CVS riska faktori ir hipertensija, augsta tauku satura diēta, smēķēšana un alkohola lietošana.[4] Turklāt CVS ir ļoti izplatīta slimība vecāka gadagājuma cilvēkiem.[5] Šie pacienti bieži cieš no reiboņa, galvassāpēm, neskaidras redzes un smagos gadījumos afāzijas un hemiplēģijas. Šo slimību ārstē klīniski ar medikamentiem un operāciju. Tai ir augsts saslimstības, mirstības un recidīvu biežums, tāpēc tā jāārstē pēc iespējas ātrāk, lai izvairītos no nopietnas ietekmes uz pacienta veselību un ikdienas dzīvi.[6]
Hipertensija ir izplatīts stāvoklis nieru un sirds un asinsvadu slimību riska faktors. Hipertensijas cēloņi daļēji nav zināmi, taču to veicina ģenētiski faktori un dzīvesveida ieradumi, piemēram, augsts kaloriju un alkohola patēriņš, smēķēšana un fiziskā neaktivitāte.[7] Citiem vārdiem sakot, hipertensija nozīmē augstu asinsspiedienu, [8] kas ir hroniska slimība, kas izraisa augstu asinsspiedienu artērijās.[9]
Organiski emocionālu labilitātes (astēniskus) traucējumi sākuma posmā izpaužas kā drudzis un galvassāpēm. Pacienti apgalvo, ka, ja nebūtu galvassāpes un augsta drudža, viņi varētu sekmīgi turpināt darbu. Kontrasts starp augstu ķermeņa temperatūru (līdz 40°), galvassāpēm un “izcilu” subjektīvo stāvokli dažkārt ir iemesls pacientu tuviniekiem šaubīties par termometra rādījumiem. Kāds no pacientiem, kas iepriekš parasti bija nedaudz vienaldzīgs, pēkšņi, slimojot, kļūst “drosmīgs”, izrāda sev neparastu aktivitāti un sāk izteikt priekšlikumus (“it kā piedzēries”).[10]
Taču tālāk, drudža laikā, mainās veselības stāvoklis: pastiprinās letarģija, adinamija, garastāvokļa traucējumi. Sejas izteiksme kļūst drūma, skatiens skumjš un vienaldzīgs. Citiem vārdiem sakot, izskats atbilst smagam fiziskam stāvoklim. Kustībās vērojams lēnīgums. Pacienti sūdzas par vispārēju vājumu, letarģiju un aktivitātes impulsu trūkumu. Lielāko daļu laika viņi pavada gultā: viņi nevēlas runāt, “viņus velk pie gultas kā magnēts”. Mēģinot kaut ko darīt, “nepietiek spēka”. Piedzīvotā vienaldzība tiek pārdzīvota nepatīkami: “viss nav jauki, nav labi, negribu pat skatīties uz neko, negribu domāt, lasi – viss kaut kā neiet labi,” ‘negribas neko darīt,” nav noskaņojuma, mani nekas neinteresē, pat tuvinieku liktenis ne (“bērni: bet šķiet, ka viņu nav žēl”). Vairāki pacienti sūdzas ne tik daudz par vienaldzību, cik par distīmiju: melanholiju, garīgām sāpēm, “it kā tās būtu lielas bēdas”, domām “labāk nomirt”. Tajā pašā laikā ir izklaidība, grūtības koncentrēties, sava veida “koncentrēšanās trūkums”, dažādas pakāpes intelektuālo procesu izsīkums, dažādas atmiņas un intelekta samazināšanās. Pacienti saka: “viss pēkšņi tiek aizmirsts”, “domas pazūd”. Biežāk – sūdzības par piespiedu domu “pieplūdumu”: “tās netīšām ielīst galvā”, un to raksturs ir tālu no situācijas.[11]
Astēnisks sindroms ir visizplatītākais organisko slimību traucējums. Tas izpaužas kā paaugstināts nogurums, koncentrēšanās grūtības, palēnināta uztvere, pavājināta atmiņa, emocionālā labilitāte, paaugstināta ievainojamība un aizvainojums.[12]
Organisku emocionālu labilitātes traucējumus izraisa cerebrovaskulāras slimības un hipertensija, kas, savukārt, rodas no pārmērīgas alkohola lietošanas. Šīs paralēles var savilkt ar man tuvu cilvēku, jo viņam patīk aizdzerties uz dažām dienām. Papildus tam, ka šis cilvēks lieto alkoholu, viņam ir bijis diagnosticēts nieres vēzis, tādēļ viņš dzīvo ar vienu nieru, kas arī ir viens no riska faktoriem hipertensijai. Vēl jāpiebilst, ka šādi traucējumi parasti ir vērojami vecāka gadagājuma cilvēkiem. Šos visus aprakstītos traucējumu simptomus esmu ievērojusi agrāk, taču nedomāju, ka tā ir slimība. Likās, ka tāda ir cilvēka daba, taču izrādās daudz bēdīgāk nekā ir.
[1] https://cdn.who.int/media/docs/default-source/classification/other-classifications/9241544228_eng.pdf
[2] Potenza, A., Gorla, G., Carrozzini, T., Bersano, A., Gatti, L., Pollaci, G. Lipidomic Approaches in Common and Rare Cerebrovascular Diseases: The Discovery of Unconventional Lipids as Novel Biomarkers. Int. J. Mol. Sci. 2023, 24, 12744. https://doi.org/10.3390/ ijms241612744
[3] Alkhalfan, F., Gyftopoulos, A., Chen, Y-J., Williams, C.H., Perry, J.A., Hong, C.C. Identifying genetic variants associated with the ICD10 (International Classification of Diseases10)-based diagnosis of cerebrovascular disease using a largescale biomedical database. PLoS ONE 2022, 17(8): e0273217. https://doi.org/10.1371/journal. pone.0273217
[4] Lu., X., Qiu, H. Explainable prediction of daily hospitalizations for cerebrovascular disease using stacked ensemble learning. BMC Medical Informatics & Decision Making. 4/6/2023, Vol. 23 Issue 1, p1-13. 13p. DOI: 10.1186/s12911-023-02159-7.
[5] Chen, J., Ge, A., Zhou, Y., Ma, Y., Zhong, S., Chen, C., Shi, W., Ding, J., Wang, X. White matter integrity mediates the associations between white matter hyperintensities and cognitive function in patients with silent cerebrovascular diseases. CNS Neuroscience & Therapeutics. Jan2023, Vol. 29 Issue 1, p412-428. 17p. DOI: 10.1111/cns.14015.
[6] Wang, L., Tang. X. Implications of Ezetimibe in Combination with Low- to Moderate-Intensity Atorvastatin Adjuvant Aspirin Therapy for Cerebrovascular Disease. Computational & Mathematical Methods in Medicine. 7/18/2022, p1-5. 5p. DOI: 10.1155/2022/3369226.
[7] Hellgrena, M., Wennbergc. P., Hedind, K., Janssona, S., Nilssone, S., Nilssonc. G., W€andellh, P., Bengtsson Bostrom, K. Hypertension management in primary health care: a survey in eight regions of Sweden. Scandinavian journal of primary health care [Scand J Prim Health Care], ISSN: 1502-7724, 2023 Sep; Vol. 41 (3), pp. 343-350
[8] Singh, M. M., Basu, S., Lalwani, H., Rao, S., Maheshwari, V., Garg, S., Sharma, N. Hypertension care cascade in an urban resettlement colony and slum in Delhi, India: a cross-sectional survey. BMC public health [BMC Public Health], ISSN: 1471-2458, 2023 Oct 27; Vol. 23 (1), pp. 2116
[9] Faezi, A., Afshar, H.I., Rahimi. B. Identifying factors that affect the use of health information technology in the treatment and management of hypertension. BMC medical informatics and decision making [BMC Med Inform Decis Mak], ISSN: 1472-6947, 2023 Oct 23; Vol. 23 (1), pp. 235
[10] Хохлов, Л. К., Хохлов, А. Л. Экзогенно-органическая психопатология: неврозоподобные состояния, острые, затяжные симптоматические психозы, психоорганические синдромы. Терапия когнитивных расстройств. Ярославль : ООО «Фотолайф», 2019, 63 с
[11] Хохлов, Л. К., Хохлов, А. Л. Экзогенно-органическая психопатология: неврозоподобные состояния, острые, затяжные симптоматические психозы, психоорганические синдромы. Терапия когнитивных расстройств. Ярославль : ООО «Фотолайф», 2019, 63 с
[12] Мучник, П. Ю.,. Задорожная, О. В. Органические и экзогенно-органические психические расстройства. СПб.: Изд-во СЗГМУ им. И. И. Мечникова, 2016., 7 с.
© Studiju darbi 2023