Nesen man ar meitu norisinājās diskusija par tradicionālā un e-cigarešu smēķēšanu. Viņa man palūdza uzrakstīt pētījumu par šo. Tad, nu, es nolēmu nedaudz izpētīt atšķirību no tradicionālās smēķēšanas, taču rezultāti mani viegli šokēja, jo tie ir pretēji manam viedoklim. Tālāk lasiet paši.
Nikotīna iztvaicēšanas produkti (e-cigaretes) pirmo reizi tirgū parādījās 2009. gadā, taču popularitāti ieguva tikai 2012. gadā, kad kļuva pieejamas trešās paaudzes iztvaicēšanas ierīces.[1] Trešās paaudzes ierīces darbojas ar ievērojami lielāku jaudu (dažreiz pārsniedz 100 vatus) salīdzinājumā ar citām ierīcēm (bieži vien < 10 vati).[2] Pirmā e-cigarete tika pārdota 2004. gadā Ķīnā, bet to attīstības vēsture aizsākās 1927. gadā ar Džozefa Robinsona ASV patentu par “elektrisko iztvaicētāju”.[3]
E-cigarešu lietošana, kas pazīstama kā vaping (tvaicēšana), pusaudžu vidū kļūst par valsts mēroga problēmu ne tikai Latvijā, bet arī visā plašajā pasaulē.[4] Elektroniskās cigaretes (e-cigaretes) ir ar baterijām darbināmas ierīces, kas piegādā gaistošu nikotīnu un rada tradicionālo cigarešu smēķēšanas sajūtu. Pateicoties to pievilcīgajam dizainam, lietotājam draudzīgajām funkcijām, mazāk nepatīkamām smēķēšanas pieredzēm, vēlamajām garšām un iespējai lietot neuzkrītoši, mūsdienu e-cigaretes ir sociāli pieņemamākas alternatīvas degošām cigaretēm.[5] Tās darbojas, karsējot šķidrumu, radot tvaikus, kas tiek ieelpoti aerosolu veidā.[6] Propilēnglikols šķīdumos veido aerosolu, kas bieži tiek sajaukts ar dažādām garšām, kas padara tvaicēšanu tik pievilcīgu un populāru, īpaši jauniešu vidū. Šie šķīdumi var saturēt arī nikotīnu vai citas atkarību izraisošas vielas, piemēram, kanabinoīdus. Tomēr daudzu šo inhalējamo maisījumu ietekme uz veselību nav labi pierādīta.[7]
Tvaikos esošie aromatizētāju satur ķīmiskas vielas, kas ir nezināmas toksiskas vielas, kurām var būt ilgstošas blakusparādības. Taču tie smēķētāji, kuriem neizdodas atmest tabakas smēķēšanu, var pāriet uz e-cigaretēm, jo paredzams mazāks kaitējums. Lai gan tvaicēšana ir mazāk kaitīga nekā smēķēšana, tā joprojām nav bez riska, jo tā var saturēt dažādas vielas, kas var negatīvi ietekmēt veselību, un tāpēc tabakas smēķētājiem, pārejot uz e-cigaretēm, vajadzētu pilnībā pārtraukt smēķēšanu. Galvenais izaicinājums, novērtējot e-cigarešu ietekme uz veselību ir e-cigaretē izmantoto garšu daudzveidība, kuras rezultātā var rasties dažādas aerosola sastāvdaļas, kas kaitīgi ietekmē veselību. Visā pasaulē e-cigaretes kļūst arvien populārākas smēķētāju vidū kā aizstājējs smēķēšanas samazināšanai vai atmešanai. Tās atbrīvo no vēlmes smēķēt tabaku un palīdz samazināt izsmēķēto cigarešu skaitu, kas, kā redzams, ir galvenā e-cigarešu lietošanas priekšrocība, īpaši hronisko smēķētāju vidū.[8]
Šķidrumā esošais nikotīns izraisa atkarību un pārmērīgi stimulē nervu sistēmu, liekot sirdij pukstēt stiprāk un ātrāk, un paaugstināt asinsspiedienu. Pagaidām nav pierādījumu, ka tas tieši varētu izraisīt sirdslēkmes vai citas sirds un asinsvadu problēmas, taču ir zināms, ka hroniska pārmērīga sirds stimulācija ir sirds mazspējas riska faktors. Tikmēr šķīdinātāji var kairināt un izraisīt elpceļu iekaisumus. Propilēnglikols un glicerīns parasti ir droši, kas nozīmē, ka tie nav toksiski. Tomēr ķīmisko vielu ražotāji iesaka izvairīties no to ieelpošanas. Īslaicīga iedarbība var izraisīt klepu, iekaisušu kakls un samazinātu plaušu funkciju. Iespējams, no turienes arī ir rīta klepus. Ilgstoša propilēnglikola iedarbība ir saistīta ar sēkšanu un krūškurvja sasprindzinājumu. Saldinātāji, tostarp saharoze un glikoze, siltuma ietekmē tiek pārvērsti savienojumos, ko sauc par reaktīviem aldehīdiem, kas tiek uzskatīts par galveno smēķētāju sirds un plaušu slimību cēloni. Tā saucamie Veipi izdala arī dažus netīšus blakusproduktus, tostarp smagos metālus, kas izdalās no sildelementa. Daži elementi satur niķeļa-hroma sakausējumu: žurkām, kas pakļautas nikotīnu nesaturošu aerosolu iedarbībai, izmantojot šos elementus, attīstījās sēkšana un apgrūtināta elpošana, savukārt, no nerūsējošā tērauda elementiem nebija tāda paša efekta. Pētījumi ar cilvēkiem, kuri savas nodarbošanās laikā ir pakļauti niķeļa un hroma savienojumu iedarbībai, liecina par saistību ar paaugstinātu plaušu vēža risku, un niķelis ir viens no retajiem kancerogēniem, kas dažos dūmos ir atrodams lielākā daudzumā nekā tabakas dūmos. E-cigarešu radītais aerosols nodrošina arī dažas tabakas dūmos atrodamās vielas: oglekļa monoksīdu, tabakai raksturīgos nitrozamīnus un gaistošos organiskos savienojumus, piemēram, formaldehīdu un akroleīnu. Taču pieejami dati konsekventi parāda daudz zemāku iedarbības līmeni, ko rada tvaicēšana nekā smēķēšana.[9]
Iepazīstoties ar pētījumiem par e-cigarešu lietošanu, daudzos tiek rakstīts par negatīvu ietekmi uz jauniešu veselību, taču diezgan maz pētījumu ir par e-cigarešu lietošanu pieaugušiem cilvēkiem. Es atradu pētījumus, kuros tiek minēts, ka e-cigaretes palielina risku saslimt ar dažādām plaušu slimībām un elpceļu slimībām, taču ir viena nianse, to var iegūt tikai tad, kad e-cigaretes tie patērētas lielā daudzumā. Par kādu daudzumu tiek runāts, man netapa skaidrāks. Vienīgā priekšrocība, ko es pētījumos atradu ir tā, ka e-cigaretes palīdz atmest smēķēšanu, taču to ietekme ir tāda pati kā tradicionālai smēķēšanai.
Atšķirībā no parastajām cigaretēm, izdalītie savienojumi rodas nevis sadegšanas procesā (piemēram, dūmi), bet gan tiešā iztvaikošanas rezultātā (piemēram, tvaiks). Būtiskā atšķirība starp tradicionālo cigareti un e-cigareti ir tā, ka elektroniskā cigarete nededzina tabaku: ieelpojot, smēķētājs aktivizē akumulatoru un līdz ar to izsmidzinātāju, kārtridža šķidrums uzsilst un iztvaiko un tādējādi var tikt ieelpots, imitējot cigarešu dūmus.[10]
E-cigarešu dūmu uzsūkšanos plaušās neregulē konkrēti faktori: sekas ir tādas, ka gāzu tvaiku ieelpošana, kas satur augstu būtisku elementu koncentrāciju (piemēram, Zn vai Mn savienojumus), var radīt toksisku iedarbību pat pie mazām devām. No otras puses, elementi uzsūcas nelielās devās un tie var koncentrēties audos vai orgānā, sasniedzot daudz augstāku koncentrāciju. Turklāt mikroelementi nav bioloģiski noārdāmi; drīzāk tie var uzkrāties audos, izraisot akūtu/hronisku toksisku ietekmi, ja tie netiek izvadīti. Jāuzsver, ka uzkrāšanās automātiski neliecina par toksisku iedarbību: faktiski daži elementi var tikt “uzglabāti” augstā koncentrācijā audos neaktīvā formā. Tie var radīt ietekmi uz veselību tikai tad, ja tie tiek transportēti jutīgākos audos, izmantojot fizioloģiskus mehānismus.[10]
Līdz ar to varu apgalvot, ka pierādījumu nav, ka e-cigarešu dūmi ir kaitīgi apkārtējiem, jo pagaidām nav veikti pētījumi par to kaitīgumu, taču varu apgalvot arī to, ka e-cigarešu dūmi nelielos daudzumos nekaitē. Taču pašam smēķētājam ir jāizlemj, vai smēķēt pasīvo smēķētāju klātbūtnē, un veikt eksperimentu ar viņu veselību.
Šis tabakas izstrādājums kaitē Jūsu veselībai un rada atkarību!
[1] Avino, P., Rosada, A., Manigrasso, M. The inorganic fraction in e‑liquids used in vapor products including e‑cigarettes. Journal of Radioanalytical & Nuclear Chemistry. Nov2019, Vol. 322 Issue 2, p423-430. 8p. DOI: 10.1007/s10967-019-06762-9.
[2] Turpat
[1] Levy, D., Sánchez‐Romero, L.M., Li, Y., Yuan, Z., Travis, N., Jarvis, M., Brown, J., McNeil, A. England SimSmoke: the impact of nicotine vaping on smoking prevalence and smoking‐attributable deaths in England. Addiction. May2021, Vol. 116 Issue 5, p1196-1211. 16p. DOI: 10.1111/add.15269.
[2] Rossheim, M., Soule, E., Thombs, D., Barnett, T., Livingston, M., Gimm, G., Emechebe, O. Electronic Cigarette Explosion and Burn Injuries. Tobacco Regulatory Science. May/Jun2020, Vol. 6 Issue 3, p179-186. 8p. DOI: 10.18001/TRS.6.3.2.
[3] Foster, J. Consideration of vaping products as an alternative to adult smoking: a narrative review. Substance Abuse Treatment, Prevention & Policy. 11/16/2023, Vol. 18 Issue 1, p1-10. 10p. DOI: 10.1186/s13011-023-00571-w.
[4] Tribble, E., Stewart, D. A Multidisciplinary Collaboration to Reduce Vaping in Adolescents. Pediatric Nursing. Sep/Oct2023, Vol. 49 Issue 5, p225-230. 6p.
[5] Asim, S., Hassan, M., Naz, S., Aijaz, A., Singh, P., Naveed, M. Evaluating The Prevalence Of Vaping (ECigarettes) And Associated Factors Among Private / Public College Students Of Karachi. Journal of Pharmaceutical Negative Results. 2023, Vol. 14 Issue 4, p415-422. 8p. DOI: 10.47750/pnr.2023.14.04.50.
[6] Byth, J., Koyuncuoglu, L., Torres, B., Henry, D., Hasan, K. “My Best Bad Habit”: A Qualitative Study on Understanding the Social Context of Vaping in North Texas. Texas Public Health Journal. Winter2023, Vol. 75 Issue 1, p21-24. 4p.
[7] Lee, W.K. E-Cigarettes in the Workplace – Past, Present and Future. Australian Medical Student Journal. 2023, Vol. 11 Issue 2, p9-13. 5p.
[8] van Teijlingen, E., Mahato, P., Simkhada, P., van Teijlingen, C., Asim, M., Sathian, B. Vaping and ecigarettes: A public health warning or a health promotion tool?. Nepal J Epidemiol. 2019;9(4); 792-794. DOI: 10.3126/nje.v9i4.26960
[9] Lawton, G. The truth about vaping. New Scientist. 12/9/2023, Vol. 260 Issue 3468, p32-35. 4p.. DOI: 10.1016/s0262-4079(23)02290-x.
[10] Avino, P., Rosada, A., Manigrasso, M. The inorganic fraction in e‑liquids used in vapor products including e‑cigarettes. Journal of Radioanalytical & Nuclear Chemistry. Nov2019, Vol. 322 Issue 2, p423-430. 8p. DOI: 10.1007/s10967-019-06762-9.
© Studiju darbi 2024