Pēdējā laikā ir aktivizējušies krāpnieki, kas uz citu cilvēku naivuma vēlas iedzīvoties, pārdodot Iphone, portatīvos datorus, viedpulksteņus u.c. dārgas preces. Turklāt šīs preces krāpnieki pārdot par zemām cenām, kas ir pirmais signāls krāpšanai. Apskatot sīkāk krāpnieku profilus, var redzēt, ka tiek tirgots ļoti daudzas preces, kas ir vēl viens signāls par iespējamo krāpniecību. Personīgi es ziņoju par šiem ierakstiem Facebook komandai. Kas notiek tālāk ar šiem ierakstiem, man nav ne jausmas, taču redzu, ka krāpnieki nesnauž un parādās aizvien jauni sludinājumi ar tieši tādām precēm kā ziņotajā ierakstā/sludinājumā.
Kāpēc krāpnieki tā dara? Nu, atbilde ir gluži vienkārša – katrs prot dzīvot un izdzīvot kā māk. Nav jau tā, ka šie krāpnieki paliek nesodīti. Šajā kontekstā ir svarīgi par šādiem krāpniecības veidiem neklusē un ziņot. Pirms krāpniecības izdarīšanas var ziņot Facebook par ierakstu, kad jau notikusi krāpniecība ir jāziņo Valsts policijai, jo Krimināllikumā ir pants, kas nosaka sodus par zādzību, krāpšanu, piesavināšanās nelielā apmērā (180.pants). Par nelielu apmēru tiesībās uzskata vērtība, kas nodarījuma izdarīšanas brīdī nepārsniedz vienu tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu.[1] Šogad Latvijā minimālā mēnešalga ir 700 euro.[2] Ja notiek krāpniecība par summu, kas ir nepārsniedz 700 euro, tā ir neliela apmēra krāpniecība un krāpniekam tiks piemērots sods, taču, lai tā notiktu, krāpniecības upurim ir jāziņo par krāpniecību.
Pētot Iekšlietu ministrijas informācijas centra statistisku[3] par krāpniecības noziegumiem nelielā apmērā, var teikt, ka noziegumu skaits ir samazinājies, taču, ņemot vērā pēdējo dienu aktivitāti, pieņemu, ka tas 2024. gadā būs palielinājies.
Lai pārliecinātu upurus ziņot, aprakstīšu vienu tiesas spriedumu par neliela apmēra krāpšanas gadījumiem, kas atbilst Krimināllikuma 180. pantam, jo lietas tieši par krāpniecību Facebook platformā iespējams nenonāk līdz tiesai vai par tām krāpšanas upuri neuzsāk tiesvedības procesu. Jāsaka, ka, jo vairāk iesniegumu par personu būs policijā, jo lielāks sods personai ir garantēts, jo tiesa saskaita visus krāpšanas gadījumus un piespiež atbilstošo sodu. Jāpiebilst, ka par krāpniecības gadījumiem tiek ziņots ļoti reti, tādēļ šie gadījumi reti nonāk līdz tiesai. Kā viens no iemesliem ir tas, ka izkrāptā summa ir pārāk maza, taču ir jāsaka, ka tiesas izvērtēs pierādījumus (skrīnšotus), un labvēlīga tiesas sprieduma gadījumā, krāpniekam piespriedīs gan atmaksāt izkrāpto summu, gan arī tiesas izdevumus.
2023. gada 24. janvārī Rīgas pilsētas tiesa izskatīju lietu[4]pret personu, kura krāpšanas nolūkā citām personām naudas summas. Krāpšanas gadījumi notika 2022. gadā. Pirmā krāpšanā notika pie lombarda, kurā izkrāpa 100 euro. Dienu vēlāk šī pati persona izkrāpa no citas personas 50 euro. Vēl dienu vēlāk – 250 euro. Nepilnu mēnesi vēlāk izkrāpa 200 euro. Jāsaka, ka šie krāpšanas veidi nenotika interneta vidē, bet gan klātienē, par ko Jūs variet pārliecināties, izlasot konkrēto spriedumu. Tiesa nosprieda, saskaitot izkrāptās summas, piemērot personai (krāpniekam) brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem. Šīs tiesas spriedums liecina, ka krāpnieki nepaliek nesodīti.
- Hamkova, D. Krimināltiesības (Sevišķā daļa). http://home.lu.lv/~lilze/NLK/bakalauri_2/Kriminaltiesibas_Vispariga_dala/Noziedzigs_nodarijums.pdf
- Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu. https://likumi.lv/ta/id/278067-noteikumi-par-minimalas-menesa-darba-algas-apmeru-normala-darba-laika-ietvaros-un-minimalas-stundas-tarifa-likmes-aprekinasanu
- https://www.ic.iem.gov.lv/lv/kriminala-statistika
- Rīgas pilsētas tiesas spriedums Lieta Nr. 11089085022. https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/lv/nolemumi
© Studiju darbi 2024