Kāds man ļoti tuvs cilvēks visu mūžu cīnījās ar izsitumiem uz ķermeņa. Viņš apmeklēja ģimenes ārstu, alergologu u.c. medicīnas speciālistus. Taču pēc 19 gadu mocībām, viņš uzzināja, ka viņam ir atopiskais dermatīts. Pirmā doma, ārprāts. Mēs neko nezinām par tādu slimību.
Atopiskais dermatīts ir sarežģīta un ļoti neviendabīga ādas iekaisuma slimība, kas skar līdz 20% pasaules iedzīvotāju. Klīniski slimību raksturo nieze, lihenifikācija (izsitumi) un kseroze (sausas, raupjas ādas lobīšanās un bieži kopā ar niezi).[1] Atopiskais dermatīts ir hroniska recidivējoša iekaisuma ādas slimība, kurai raksturīga ļoti sarežģīta patoģenēze, ko nosaka imūnās atbildes reakcijas izmaiņas, vides un ģenētiskie faktori, kā arī ādas barjeras funkcijas nepietiekamība. Atopiskais dermatīts ir saistīts ar lielāku izplatību ne tikai ar alerģiskām blakusslimībām, bet arī ar nealerģiskām slimībām, piemēram, aptaukošanos, sirds un asinsvadu slimībām un autoimūnām saslimšanām.[2]
Atopija tiek definēta kā iedzimta tendence ražot imūnglobulīna (Ig) E antivielas, reaģējot uz nelielu daudzumu parasto vides proteīnu, piemēram, ziedputekšņiem, mājas putekļu ērcītēm un pārtikas alergēniem. Dermatīts cēlies no grieķu vārda derma, kas nozīmē āda, un itis, kas nozīmē iekaisumu. Aptuveni 80% slimību gadījumu parasti sākas zīdaiņa vecumā vai bērnībā, bet pārējiem tā attīstās pieaugušā vecumā. [3]
Pusaudžu un jaunu pieaugušo vecumā atopiskais dermatīts vispirms parādās uz ādas sausi izsitumi ar zvīņainiem plankumiem, kas niez. Āda bieži ir nelīdzena, sabiezējusi un uz tausti raupja. Visbiežāk tiek skartas elkoņu un ceļgalu iekšējās puses, kakls, plaukstas, potītes un/vai krokas starp sēžamvietām un augšstilbiem.[4] Daudziem pacientiem var attīstīties arī tādi slimības stāvokļi kā astma, alerģisks rinīts vai pārtikas alerģijas.[5]
Atopiskā dermatīta patoģenēze ir sarežģīta un slikti izprotama, taču tiek uzskatīts, ka to izraisa sarežģīta ģenētisko un vides faktoru mijiedarbība. Tādējādi tā patoģenēze ietver epidermas barjeras disfunkciju, imūnsistēmas disregulāciju, ādas mikrobioma izmaiņas, ko visu var mainīt ģenētiskie un vides faktori. Galvenais atopiskā dermatīta attīstības patomehānisms ir epidermas barjeras funkcijas pārtraukšana un imūnās atbildes reakcija. Epidermas barjeras disfunkcija ļauj vieglāk iekļūt mikrobiem, alergēniem un kairinātājiem, kas izraisa imūnās atbildes aktivizēšanu un pro-iekaisuma citokīnu izdalīšanos. Tātad epidermas barjeras traucējumi izraisa iedzimtu un adaptīvu reakciju uz vides stimuliem imūno disregulāciju.[6] Atopisks dermatīts ir daudzfaktorāla un sarežģīta slimība. Tā attīstībā arī ir nozīme dabisko alergēnu, klimatisko faktoru un iespējamo gaisa piesārņotāju iedarbībai kopā ar ģenētisko komponentu.[7]
No ģenētiskā viedokļa pacientiem var būt iepriekš noteikts ādas barjeras defekts, kas klīniski izpaužas kā sausa āda (kseroze). Turklāt šādas ādas barjeras var atšķirties atkarībā no etniskām atšķirībām, kas ir daudz biežākas Eiropas, nevis Āzijas un Āfrikas izcelsmes atopiskā dermatīta pacientiem.[8]
D vitamīnam ir aizsargājoša loma pret alerģijām. Zems 25-hidroksivitamīna D līmenis serumā ir saistīts ar paaugstinātu alerģiju un IgE sensibilizāciju. Līdz ar to atopisks dermatīts ir cieši saistīts ar D vitamīna līmeni. Līdz ar to atopiskā dermatīta pacientiem regulāri jāpārbauda D vitamīna līmenis. Ja tiek konstatēts zems, papildus jāordinē D vitamīna piedevas kā potenciāla ārstēšana šiem pacientiem, lai mazinātu smaguma pakāpi un labāku prognostisko iznākumu.[9] Ārstēt atopiskos dermatītu var ar dažādiem medikamentiem, pat ar fototerapiju, taču nevienā aplūkotajā publikācijā netiek minēts, ka no šīs kaites pacienti tiek izārstēti, tādēļ var secināt, ka ārstēšanās terapijas dot tikai īslaicīgus rezultātus, jo ārstēšana palīdz tikai uzlabot pacientu stāvokli.
[1] Upadhyay, P.R., Seminario-Vidal, L., Abe, B., Ghobadi, C., Sims, J.T. Cytokines and Epidermal Lipid Abnormalities in Atopic Dermatitis: A Systematic Review. Cells 2023, 12, 2793. https:// doi.org/10.3390/cells12242793
[2] Zysk, W., Sitko, K., Tukaj, S., Zarycza ´nska, A., Trzeciak, M. Altered Gene Expression of IL-35 and IL-36α in the Skin of Patients with Atopic Dermatitis. Int. J. Mol. Sci. 2024, 25, 404. https://doi.org/10.3390/ ijms25010404
[3] Alenazi, S.D. Atopic dermatitis: a brief review of recent advances in its management. Dermatology Reports. 2023, Vol. 15 Issue 3, p1-7. 7p. DOI: 10.4081/dr.2023.9678.
[4] Mihajlović, K.H., Stamenković, H. Atopic dermatitis in children. Acta Medica Medianae. Oct2023, Vol. 62 Issue 3, p54-60. 7p. DOI: 10.5633/amm.2023.0308.
[5] Kaczmarska, A., Kwiatkowska, D., Skrzypek, K.K., Kowalewski, Z.T., Jaworecka, K., Reich, A. Pathomechanism of Pruritus in Psoriasis and Atopic Dermatitis: Novel Approaches, Similarities and Differences. Int. J. Mol. Sci. 2023, 24, 14734. https:// doi.org/10.3390/ijms241914734
[6] Lugović-Mihić, L., Meštrović-Štefekov, J., Potoćnjak, I., Cindrić, T., Ilić, I., Lovrić, I., Skalicki, L., Bešlić, I., Pondeljak, N. Atopic Dermatitis: Disease Features, Therapeutic Options, and a Multidisciplinary Approach. Life 2023, 13, 1419. https://doi.org/ 10.3390/life13061419
[7] Min, G.-Y., Kim, T.I., Kim, J.-H., Cho, W.-K., Yang, J.-H., Ma, J.Y. Anti-Atopic Effect of Isatidis Folium Water Extract in TNF-α/IFN-γInduced HaCaT Cells and DNCB-Induced Atopic Dermatitis Mouse Model. Molecules 2023, 28, 3960. https://doi.org/10.3390/ molecules28093960
[8] Orfali, R.L., Aoki, V. Blockage of the IL-31 Pathway as a Potential Target Therapy for Atopic Dermatitis. Pharmaceutics 2023, 15, 577. https://doi.org/10.3390/ pharmaceutics15020577
[9] Raza, N., Arshad, Z., Riaz, S., Ilyas, N., Masood, A., Irfan, K., Khalil-ur-Rehman. M., Ahmad, T. J., Aman, S. The estimation of Serum 25(OH) D (Vitamin D) levels in atopic dermatitis patients. Journal of Pakistan Association of Dermatologists. Jul-Sep2023, Vol. 33 Issue 3, p902-905. 4p.
© Studiju darbi 2024